Pasaulē kopumā ir zināms ap 400 vībotņu ģints augiem, taču īpaši lielu ievērību daudzās pasaules valstīs ir guvusi vērmele – daudzgadīgs, ārstniecisks lakstaugs, kas izplatīts, gan augot savvaļā, gan kultivēts dārzos. Iestādiet vērmeli vairākās vietās dārzā, un tas palīdzēs mazināt augiem kaitīgo kukaiņu izplatīšanos, jo vērmeles spēcīgais aromāts atbaida insektus. Vērmele, kā visi vībotņu ģints augi, ir ārkārtīgi rūgta, taču tieši auga rūgtumā slēpjas tā ārstnieciskais spēks. Tālāk lasiet, kādēļ vērmeli ieteicams audzēt pašiem, nevis vākt savvaļā augošu, kādas ārstniecības tradīcijas, lietojot vērmeli, senatnē pastāvējušas un mūsdienās pastāv dažādās valstīs, kā arī ieteikumus vērmeles ārstniecisko līdzekļu pagatavošanai...
Vērmele (Artemisia Absinthum)
Vērmele ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, viena no vairāk nekā 400 verbēnu ģints sugām. Vērmele ir 50-130 cm garš, ārstniecisks augs, sudrabotā krāsā, ar spēcīgu, rūgtenu aromātu. Augam ir zīdainas, skaistas formas lapas un sīki, dzelteni ziediņi. Ziedēšanas laiks – vasaras mēneši. Mūsu platuma grādos izplatīta gan savvaļā, gan tiek audzēta piemājas dārzos kā ārstniecības augs. Ārstniecisko līdzekļu pagatavošanai tiek izmantotas vērmeles lapotās, ziedošās stublāja galotnes, aptuveni 25 centimetru garumā, kas savāktas ziedēšanas sākumā. Augam raksturīga ļoti rūgta garša un spēcīgs aromāts, kas saglabājas arī pēc auga žāvēšanas un ilgstošas uzglabāšanas.
Vērmeles audzēšana
Lai arī vērmele ir izplatīta visā Latvijas teritorijā kā savvaļas augs (ceļmalās, pļavās, vilciena sliežu tuvumā), tomēr ārstnieciskiem nolūkiem ieteicams vērmeli audzēt pašiem, jo, savvaļā augoša, vērmele var būt piesārņota ar auto atgāzēm un citām nevēlamām vielām. Turklāt augšanas ziņā vērmele ir viegli kopjama – tā ir noturīga pret sausumu, ziemciete, ļoti labi aug nabadzīgās augsnēs. Vienīgi augsnei jābūt labi drenētai augsnēs, un ieteicams vērmeli audzēt saulainā vietā.
Vērmeli var sēt ar sēklām un pavairot ar spraudeņiem. Sēklas var sēt kastītēs, apklājot ar plēvi, vai siltumnīcā, aprīļa sākumā. Kad parādās dzinumi, veic retināšanu. Vēlāk vērmeli var pārstādīt atklātā augsnē. Spraudeņus griež maijā un jūnijā, aptuveni 10 cm garumā. Var izmantot gan jaunos, gan nobriedušus dzinumus.
Vērmeles raža jāvāc auga ziedēšanas sākumā. Kaltēt vērmeli ieteicams 10-15 dienas, ēnā, novietojot uz avīzēm 3-5cm biezā slānī. Labi sakaltēti vērmeles stiebri, tos liecot, lūst. Kaltētā veidā var uzglabāt divus gadus. No kaltētas vērmeles pagatavotu pulveri var izmantot ne vien ārstnieciskos nolūkos, bet arī kā garšvielu salātiem, gaļas un zivju ēdieniem.
Vērmele – ārstniecībā neaizvietojama!
No vērmeles tiek gatavoti dažādi ārstnieciskie līdzekļi – uzlējumi, novārījumi, tējas, pulveri, ziedes, eļļas un pat svaiga vērmeles auga sula. Eksperimentāli pierādīts, ka rūgtā viela, kas ir vērmeles sastāvā (glikozīds absintīns), veicina gremošanas dziedzeru darbību un kuņģa sulas veidošanos. Vērmele tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem dabīgajiem līdzekļiem, kas palīdz sieviešu dzimumsistēmas slimību un menstruālā cikla traucējumu ārstēšanā. Tāpat vērmeles novārījums ir labs līdzeklis pret saindēšanos, kas veicina vemšanas un caurejas mazināšanos, normalizējot kuņģa un zarnu darbību. Vērmeles tēju iesaka dzert elpceļu attīrīšanai, gripas un saaukstēšanās gadījumā, bronhīta un bronhiālās astmas ārstēšanai.
Vērmele dažādu valstu medicīnā
Vērmele kā ārstniecisks augs jau izsenis ir iekarojusi vienu no nozīmīgākajām lomām daudzu valstu medicīnā – gan tradicionālajā, gan tautas medicīnā. Kā ārstniecības augs vērmele ir iekļauta vairāk nekā 20 valstu farmakoloģisko līdzekļu sarakstos.
Francijā vērmele ir īpaši iecīnīts ārstniecības augs. Tas tiek lietots gan ikdienā apetītes veicināšanai un gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, gan kā līdzeklis pret cērmēm. Franču ārstniecisks līdzeklis gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai: jāgatavo vērmeles tinktūra, jo tīrā veidā uzlējumu ir ļoti grūti dzert rūgtās garšas dēļ. Tinktūra satur 30 gramu sausu vērmeles lapu, 60 gramu 60-70 grādīga spirta, kā arī 100 mililitrus baltvīna. Ieteicams lietot trīs reizes dienā pirms katras ēdienreizes mēneša garumā.
Bulgārijā un Polijā vērmeles novārījumu lieto gastrīta un aknu slimību ārstēšanai, bet senākos laikos to uzskatīja par vienu no labākajiem līdzekļiem nepatīkamas elpas likvidēšanai.
Vidusāzijā vērmele ir izplatīts līdzeklis kolīta (resnās zarnas iekaisuma) ārstēšanai un hemoroīdu ārstēšanai, savukārt, Indijas medicīnā vērmele jau izsenis tiek uzskatīta par vienu no labākajiem organismu stiprinošiem ārstniecības līdzekļiem.
Vērmele senatnē
Senās Romas rakstnieks Plīnijs Vecākais, enciklopēdijas „Dabas Vēsture” autors, rakstījis, ka vērmelei piemīt spēja novērst noguruma sajūtu. Viņš ieteicis ceļotājiem līdzi ņemt un lietot vērmeļu ekstraktu, lai nejustu nogurumu tālā ceļa laikā.
Sens Baltkrievu ticējums vēsta, ka, piekarot virs mājas ieejas vērmeļu saišķīti, nama iemītnieki tiek pasargāti no nelabām burvestībām, un vērmele nes laimi mājā.
Persiešu zinātnieks-ārsts Avicenna ieteicis lietot vērmeles novārījumu hroniska acu iekaisuma gadījumā, kā urīndzenošu līdzekli, un līdzekli sievietēm menstruālā cikla traucējumu gadījumā. Avicenna ieteicis pat lietot vērmeļu vīnu – kuņģa un gremošanas darbības uzlabošanai. Turklāt, pēc viņa domām, vērmele ir lielisks palīgs cīņā ar jūrasslimību.
Francijā zināms sens, oriģināls ārstniecības līdzeklis pret spalīšiem un cērmēm – jāsajauc attiecībā 1:30 sausas vērmeles lapas ar alu. Jādzer pirms gulētiešanas.
Jau vairākus gadsimtus no vērmeles tiek gatavots stiprais alkoholiskais dzēriens absints, taču savas spēcīgās un dažkārt halucinogēnās ietekmes dēļ absinta ražošana Eiropā ir stingri reglamentēta.
Kā pielietot vērmeli ārstniecībā?
Vērmele nav piemērota pastāvīgai lietošanai, jo tās sastāvā esošā ētereļļa, lietojot lielos daudzumos, ir indīga. Optimālais vērmeles lietošanas kurss ir – pēc vienu mēnesi ilgas lietošanas ieturēt divus mēnešus garu pauzi. Šādā veidā lietota, vērmele palīdzēs nostiprināt veselību un justies labi!
Preces dārzam un atpūtai - www.averto.lv
