Karaliskais dārzenis Artišoks – lielisks izaicinājums eksotikas cienītājiem!
Leģenda vēsta, ka Artišoks ir radies no skaistās jaunavas Kinaras, kuru dusmīgais Zevs sodīja par melošanu, nogrūžot zemē un pārvēršot par augu. Tiek uzskatīts, ka audzēt artišokus pirmie sākuši senie romieši Sicīlijā. Mūsdienās dienvidu zemēs pārtikas un ārstnieciskos nolūkos artišoki tiek plaši audzēti kā daudzgadīga dārza kultūra. Šie dārzeņi ir gardi un īpaši bagāti vitamīniem, ja lietoti uzturā svaigi to nobriešanas periodā, kad gaļīgās ziedgultnes vēl nav pilnībā atvērušās. Mūsu platuma grādiem artišoks ir visai eksotisks augs, taču izaicinājumu cienītāji noteikti var mēģināt paši izaudzēt šo karaliski krāšņo un noderīgo augu arī savos dārzos.
Artišoks (Cynara scolymus) ir daudzgadīgs asteru dzimtas augs-siltummīlis, tādēļ pasaulē kā dārzeņu kultūra tas galvenokārt tiek audzēts siltajos reģionos – Dienvideiropā, Dienvidamerikā un Ziemeļāfrikā. Artišoku var audzēt arī kā viengadīgu kultūru, veicot speciālu sēklu sagatavošanu. Pasaulē zināms ap 10 dažādu artišoku veidu, taču kā dārzeņu kultūra galvenokārt tiek audzēti divi artišoku veidi – parastais artišoks, kā arī Spānijas artišoks jeb kardons. Mūsdienās artišoki tiek izmantoti ne vien kā pārtikas augi, bet arī kā lopbarības, ārstnieciskā un dekoratīvā kultūra.
Artišokam raksturīgas lielas, asām spalviņām noklātas lapas. Stublāji maz zaroti, garumā var sasniegt līdz 2 metru augstumu. Stublāju galos izvietotas ziedkopas, kas neatvērušās pēc formas atgādina čiekurus.
Artišoks zied, sākot ar jūniju, dzelteniem vai zilgani violetiem ziediņiem. Pārtikas nolūkos tiek izmantotas līdz galam neatvērušās auga ziedkopas, savukārt ārstnieciskos nolūkos var izmantot visas auga daļas.
Audzēšana
Artišoks ir siltumu mīlošs augs, kas rūpīgi jāsargā pat no nelielām salnām. Artišoka optimālā audzēšanas temperatūra ir 15-25°С. Lai arī artišoki ir daudzgadīgi augi, Latvijas klimatiskajos apstākļos ziemā tie, visticamāk, izsals, tādēļ tos var audzēt kā viengadīgu dārza kultūru, pavairojot ar dēstiem. Šie dēsti speciāli jāsagatavo, lai panāktu artišoka ziedēšanu jau pirmajā gadā pēc stādīšanas.
Dēstu sagatavošana
Artišoka dēstus sēj iekštelpās februāra-marta mēnešos speciālās dēstu kastītēs. Sagatavojot artišoka sēklas dēstu audzēšanai, tās uz vienu diennakti jāiemērc siltā ūdenī. Pēc tam ūdenī sabriedušās sēklas novieto uz mitras drāniņas un atstāj sadīgt istabas temperatūrā (ne mazākā par 20°C). Kad vismaz 1/10 daļai sēklu ir parādījušies nelieli, balti asniņi, veic norūdīšanu, uz 15-25 dienām ievietojot drāniņu ar sēklām ledusskapī 0-2°C temperatūrā. Brīdī, kad asniņi garumā sasnieguši 1,5-2cm, sēklas sēj dēstu kastītē aptuveni puscentimetra dziļumā un audzē istabas temperatūrā. Pirmās īstās lapiņas fāzē veic piķēšanu. Kad parādījušās trīs-četras lapiņas, artišoku var pārstādīt siltumnīcā vai atklātā zemē, iestrādājot zemē 90cm attālumā citu no cita aptuveni 5cm dziļumā. Taču jāņem vērā, ka jābūt pietiekami siltiem laikapstākļiem (dienā gaisa temperatūrai jābūt ne zemākai par 10°C). Divas nedēļas pirms pārstādīšanas atklātā zemē ieteicams artišoka dēstus novietot vēsākā vietā (ap 12-14°C temperatūrā), tādējādi pieradinot augu pie vēsākiem laika apstākļiem.
Lai artišoki veiksmīgi augtu un attīstītos, tiem nepieciešamas labi apstrādātas un mēslotas augsnes ar mērenu mitruma līmeni. Augs jāstāda saulainās vietās, kas pasargātas no aukstiem vējiem. Pirms stādīšanas augsne rūpīgi jāuzirdina un jāaplaista. Stādījumu dobumos ieteicams piebērt pelnus un labi samaisīt ar augsni – tas nodrošinās labāku auga iedzīvošanos, pārstādot atklātā zemē. Aukstās naktīs dobes jānosedz ar plēvi. Jālaista artišoks ir tikai ilgstoša sausuma periodos. Var ik pa laikam augsnei pievienot minerālmēslojumu.
Artišoka ziedkopas nobriest nevienmērīgi. Lai iegūtā raža būtu maksimāli bagāta minerālvielām, ziedkopas jānogriež pašā ziedēšanas sākumā kopā ar 3-4cm garu stublāja daļu. Iegūtā raža jāglabā tumšā vietā, taču ne ilgāk par vienu mēnesi. Pārtikas un ārstnieciskos nolūkos vislabāk lietot svaigu artišoku ražu, jo, žāvējot augs zaudē lielu daļu vērtīgo īpašību.
Artišoks – noderīgs cilvēka organismam!
Artišoki ir bagāti dažādiem barojošiem, cilvēka organismam noderīgiem elementiem. Auga ziedkopa ir īpaši bagāta ogļhidrātiem, olbaltumvielām, fosfora sāļiem un dažādiem vitamīniem, kā arī organiskajām skābēm. Artišoki tiek plaši pielietoti medicīnā, gatavojot no artišoka ekstrakta dažāda veida preparātus gan tablešu, gan kapsulu, gan šķidrā veidā. Tiek uzskatīts, ka artišoka ekstrakts labi attīra aknas un nieres, stimulē žults veidošanos. Artišoka preparātus iesaka lietot arī paģiru gadījumā, jo tie izskalo alkoholu no organisma un palīdz attīrīt aknas. Tautas medicīnā no artišoka lapām un saknēm gatavo uzlējumus, lai samazinātu holesterīna līmeni asinīs.
Artišoki virtuvē
Vēsturiski artišoks ļoti ilgu laiku ir bijis izsmalcināts dārzeņaugs, kas pienācies vienīgi augstāko aprindu virtuvēm – karaļu galmiem, aristokrātiem. Artišokus var lietot uzturā gan svaigus, gan vārītus, pievienojot tos kā piedevu citiem ēdieniem – salātiem, picām, dažādām mērcēm, pīrāgiem un dārzeņu sautējumiem. Taču artišokus var pasniegt arī kā patstāvīgu, eksotisku un izsmalcinātu uzkodu – svaigus artišokus vāra 10-15 minūtes un pasniedz kopā ar dažāda veida asām mērcēm, uzdzerot pussauso vai pussaldo vīnu.
Artišoku festivāls
Nelielā ASV pilsētiņa Kastrovilla (Kalifornija) līdz ar dienvidu zemēm var pretendēt uz pasaules artišoku audzēšanas centra statusu. Tā ir vienīgā pilsēta ASV, kur nozīmīgos daudzumos tiek audzēti šie eksotiskie augi. Kastrovillā ik gadu jau vairāk nekā pusgadsimta garumā tiek rīkots artišoku festivāls. Tie ir krāšņi divu dienu svētki ar jautrām, tematiskām spēlēm, dejām, dažādiem kulinārijas brīnumiem, kuru radīšanā, protams, neiztiek bez artišokiem. Dārzeņu audzētāji un pārstrādātāji izrāda un piedāvā degustēt savu produkciju. Festivāla nagla ir artišoku karalienes izraudzīšanās un attiecīgā titula piešķiršana kādai no festivāla apmeklētājām.
Artišoku vēsture
Pasaule Artišokus pazīst jau vairāk nekā 5 000 gadu, taču Eiropas teritorijā tie plašāk izplatījušies tikai 16. gadsimtā. Tāpat kā daudzas citas senās kultūras, arī artišoki senatnē audzēti tādās zemēs kā Ēģipte, Senā Grieķija un Senā Roma. Sākotnēji artišoki skaisto ziedu dēļ audzēti kā dekoratīvs augs, taču drīz vien cilvēki pamanījuši un novērtējuši arī šī auga ārstnieciskās īpašības, kā arī iespējas to izmantot ēdienu pagatavošanai. Vienā no senākajiem Ēģiptes tempļiem Luksorā šī auga attēls ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Zināms, ka bagātie Senās Romas iedzīvotāji, veidojoši medus sajaukumu ar artišokiem un ķimenēm, lai viņiem šis augs būtu pieejams visu gadu. Savukārt senie grieķi artišokam pat piedēvējuši maģiskas īpašības un aicinājuši to lietot uzturā sievietēm, kuras vēlējušās, lai viņām piedzimtu zēns.