Lai arī stēvija (Stevia rebaudiana Bertoni) Latvijā vēl ir maz pazīstama, cilvēce to pazīst jau vismaz pusotru tūkstoti gadu, kā saldu, veselīgu un plaši pielietojamu augu. Stēvijas lapas satur unikālu vielu – steviozīdu, kas pēc salduma pat 300 reižu pārsniedz cukura saldumu. Steviozīds ir pati saldākā mūsdienās zināmā dabīgā substance, kas, atšķirībā no mums pierastajiem saldinātājiem, faktiski nesatur kalorijas un nepalielina cukura līmeni asinīs, tādēļ stēvijas ekstrakts ir lielisks cukura aizvietotājs. Augs ir bagāts ēteriskajām eļļām, vitamīniem un citiem barojošiem elementiem, tādēļ tiek plaši pielietots arī medicīnā. Tālāk lasi par to, kā izaudzēt stēviju savos dārzos vai mājās, kādas unikālas īpašības piemīt šim augam, kā arī gūt nelielu ieskatu šī saldā auga vēsturē un pielietošanā.
Jau pusotru tūkstoti gadu cilvēce pazīst stēviju – saldu, veselīgu un plaši pielietojamu augu. Stēvijas lapas satur unikālu vielu – steviozīdu, kas pēc salduma pat 300 reižu pārsniedz cukura saldumu. Steviozīds ir pati saldākā mūsdienās zināmā dabīgā substance, kas, atšķirībā no mums pierastajiem saldinātājiem, faktiski nesatur kalorijas un nepalielina cukura līmeni asinīs, tādēļ stēvijas ekstrakts ir lielisks cukura aizvietotājs. Augs ir bagāts ēteriskajām eļļām, vitamīniem un citiem barojošiem elementiem, tādēļ tiek plaši pielietots arī medicīnā. Tālāk varat izlasīt par to, kā izaudzēt stēviju savos dārzos vai mājās, kādas unikālas īpašības piemīt šim augam, kā arī gūt nelielu ieskatu šī saldā auga vēsturē un pielietošanā.
Stēvija (Stevia rebaudiana Bertoni)
Parastā stēvija (medus stēvija) ir daudzgadīgs asteru dzimtas lakstaugs. Savvaļā šis augs sasniedz no 30 cm līdz 1 m augstumu, taču, kultivējot kā dārza kultūru, stēvija var izaugt pat pusotru metru gara. Stēvija ir unikāls augs – nelielās, iegarenās, piparmētrām līdzīgās stēvijas lapiņas satur vielas, kas pēc salduma pat 300 reižu pārsniedz cukura saldumu.
Šis augs ir lielisks palīgs cilvēkiem, kuriem cukura diabēta dēļ ir jāatturas no cukura lietošanas. Stēvijas lapās esošās saldās vielas – steviozīds un rebaudizoīds – ir unikāls dabīgais saldinātājs, kas faktiski nesatur kalorijas un kam piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Stēvijas sastāvā esošajām bioloģiski aktīvajām vielām piemīt spēja regulēt cukura līmeni asinīs. Turklāt, atšķirībā no cukura, kas satur ogļhidrātus un var veicināt kariesa veidošanos, stēvija, tieši otrādi – stiprina zobu emalju, kavējot kariesa un citu zobu defektu attīstību. Steviozīds bieži tiek pievienots zobu pastām un košļājamajām gumijām, jo tas palīdz pasargāt zobu emalju no kariesa un erozijas, bet smaganas – no parodontozes.
Stēvijas audzēšana
Stēviju var audzēt gan ar sēklām, gan dēstiem. Tā kā stēvija ir daudzgadīgs augs un siltummīlis, mūsu klimatiskajos apstākļos stēviju var veiksmīgi visu gadu audzēt iekštelpās, vai arī uz vasaru pārstādīt augu ārā, atklātā dobē. Jāņem vērā, ka stēvijas sēklas ļoti ātri zaudē dīgtspēju un tādēļ nav ieteicams tās uzglabāt ilgāk par pāris mēnešiem!
Sēšanu dēstiem veic agrā pavasarī – marta mēnesī. Stēvijas sēklas ievieto labi mitrinātā augsnē, dziļi neiestrādājot, jo sēklu dīgšanai nepieciešama gaisma. Optimālais augsnes sastāvs ir smilšu maisījums ar kūdru attiecībā 2:1. Vēlams izmantot minerālmēslojumu, kas pozitīvi ietekmēs stēvijas dīgšanu. Iesētās sēklas pārklāj ar plēvi vai stikla burku un novieto siltā vietā, vislabāk 20-28°C temperatūrā. Nodrošinot labu gaismas piekļuvi, sēklas sadīgst 2-3 nedēļu laikā.
Kad parādās pirmā īstā lapiņa, veic piķēšanu, pārstādot dīgstus cita sastāva augsnē – smilšu vietā jāizmanto zemes maisījums ar kūdru. Dēsti regulāri jālaista un vienu reizi nedēļā jāmēslo ar minerālo mēslojumu. Kopējais dēstu audzēšanas periods visbiežāk aizņem 8-10 nedēļas. Brīdī, kad laikapstākļi ir pietiekami silti (gaisa temperatūrai dienā sasniedzot 10-15°C) un nepastāv nakts salnu risks, stēvijas dēstus pārstāda atklātā zemē pa vienam audziņam, 6-8cm dziļumā. Starp augiem vēlams atstāt ne mazāk par 25cm attālumu. Stēvijai nepieciešama labi mitrināta, tīra augsne, tādēļ jāveic auga regulāra laistīšana un ravēšana, kā arī augsnes irdināšana. Vismaz divas reizes mēnesī augs jāmēslo ar organisko minerālmēslojumu.
Tā kā pirmajā gadā pēc iesēšanas stēvija aug samērā lēni un parasti nav iespējams iegūt pietiekami daudz ražas, šo augu arī mūsu klimatiskajos apstākļos var audzēt kā daudzgadīgu augu. Rudenī auga saknenis jāizrok un kopā ar augsni jāievieto kastē, pa virsu uzberot mitru zemi. Uz ziemu kasti novieto tumšā, vēsā vietā, kur nav lielu temperatūras svārstību. Vēlamā temperatūra ir no +4 līdz +8°C. Pēc pārziemošanas augu var pārstādīt audzēšanai iekštelpās vai atkal, sagaidot pietiekami siltus laikapstākļus, stādīt atklātā dobē. Otrajā gadā stēvija aug krietni ātrāk un ļauj iegūt vairāk ražas.
Stēvija ir labi piemērota arī audzēšanai iekštelpās. Sēklas sēj podiņā vai dēstu kastītē tāpat kā audzējot dēstus. Augsnei jābūt bagātai ar organiskām vielām un minerālvielām. Jārūpējas par pastāvīgu augsnes mitrumu, kā arī pats augs regulāri jāapsmidzina ar ūdeni. Optimālā augšanas temperatūra ir 22-25°C. Vasaras mēnešos stēviju var iznest uz lodžijas, taču augs jāsargā no spēcīgiem vējiem.
Stēvija sāk ziedēt aptuveni četurs-piecus mēnešus pēc sēklu iesēšanas. Tieši ziedēšanas sākumposmā ieteicams vākt stēvijas lapas, jo šajā laikā tajās ir visvairāk vērtīgā steviozīda. Bet nedrīkst pieļaut stēvijas izziedēšanu, jo ar to augs parasti iet bojā.
Ražas vākšana ir ļoti vienkārša – 3 līdz 4 cm augstumā virs zemes nogriež auga stublāju ar lapām. Nodrošinot stēvijai labvēlīgus augšanas apstākļus, pietiekami daudz ražas var savākt pat līdz četrām reizēm gada laikā.
Iegūtās stēvijas lapas var izmantot gan svaigā veidā, ārstniecisku, tonizējošu dzērienu un uzlējumu pagatavošanai, gan kaltētā, sasmalcinātā veidā. Tās var pievienot dažādiem ēdieniem un dzērieniem, kur tradicionāli kā saldinātājs tiek lietots cukurs.
Izcelsme un pielietojums
Savvaļā stēviju var sastapt vienīgi auga izcelsmes reģionā – Amambai kalnos Dienvidamerikā, kur mūsdienās atrodas Brazīlijas-Paragvajas robeža. Ir zināms, ka jau vairāk nekā 1500 gadu senā pagātnē reģiona vietējie indiāņi lietojuši stēviju savas iemīļotās mate tējas pagatavošanai, kā arī izmantojuši šo augu ārstniecībā. Stēvija tiek lietota kā saldinātājs rūgtiem ārstnieciskajiem līdzekļiem. Savukārt kā dārza kultūra mūsdienās stēviju kultivē daudzās pasaules daļās – Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Āzijā, īpaši Tālo Austrumu zemēs, kur šis augs ir ieguvis ļoti lielu popularitāti. Mūsdienās no stēvijas lapām iegūto ekstraktu izmanto pārtikas rūpniecībā, lai saldinātu ēdienus un dzērienus, kā arī kosmētikas līdzekļu ražošanā. Medicīnā stēvijas ekstraktu lieto kā tonizējošu, stiprinošu un profilaktisku līdzekli, kas uzlabo vielmaiņu, veicina organisma attīrīšanos un stiprina imūnsistēmu.
