Rozmarīns ir augs ar ļoti plašu pielietojumu. Auga spēcīgais aromāts ļauj to izmantot gan kulinārijā kā garšvielu, gan kosmētikas ražošanā. Veselīgais auga sastāvs ir lielisks palīgs ārstniecisko līdzekļu pagatavošanā, savukārt, pievilcīgais auga izskats ļauj to audzēt kā dekoratīvu augu. Aromātiskās ēteriskās eļļas, kas ir rozmarīna sastāvā, šim augam devušas popularitāti arī aromterapijā. Savvaļā rozmarīns par augšanas vietu iecienījis piekrastes rajonus (īpaši Dienvidjūras reģionā), tam par godu arī dots auga nosaukums, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – „jūras rasa”. Rozmarīns nav prasīgs pret augsni, un Latvijas klimatiskajos ir labi audzējams siltumnīcās un iekštelpās, iepriecinot ar aromātisku, noderīgu ražu.
Rozmarīns (Rosmarinus officinalis) (ārstnieciskais rozmarīns) ir lūpziežu dzimtas augs, krūmājs, ar tievām, adatveidīgām lapiņām. Pēc izskata līdzīgs kosai. Augstumā sasniedz no pusmetra līdz divu metru augstumu, stublājs stipri zarots. Augam raksturīga spēcīga, bieza sakņu sistēma. Rozmarīns zied gaiši violetiem, rozā vai baltiem ziediņiem. Paberzējot ar pirkstiem rozmarīna lapiņas un ziedus, var īpaši spēcīgi sajust auga aromātu, kas atgādina kampareļļu un citronu. Savvaļā rozmarīns plaši sastopams Dienvidu zemēs, īpaši piekrastes rajonos, taču plaši tiek kultivēts arī citur pasaulē. Latvijas klimatiskajos apstākļos labi piemērots augšanai puķupodā siltumnīcās vai iekštelpās, savukārt, audzēts atklātā vietā, visticamāk, nepārziemos.
Audzējam puķupodā!
Neskatoties uz rozmarīna lielo aukstumizturību (augs spēj izturēt salnas pat līdz -16° C), tomēr Latvijas nepastāvīgais un vēsais klimats neļauj rozmarīnu audzēt kā mūžzaļu augu atklātā vietā, tādēļ rozmarīnu ieteicams audzēt puķupodā siltumnīcā vai iekštelpās. Rozmarīnu vislabāk pavairot ar spraudeņiem, kas nogriezti vasaras sākumā. Puķupodā spraudeņi parasti veiksmīgi iesakņojas divu-trīs mēnešu laikā. Augs nav pārlieku prasīgs un labi aug jebkādās augsnēs ar labu ūdenscaurlaidību. Jānodrošina pietiekama gaismas piekļuve augam, kā arī jāsargā no vēja iedarbības. Audzējot siltumnīcā, uz ziemu rozmarīna augu var pārnest iekštelpās, sākumā novietojot vēsākā telpā (piemēram, uz slēgtas lodžijas vai terasē), lai augs pierod pie temperatūras izmaiņām, bet vēlāk pārnesot siltākā vietā. Augam nav nepieciešama bieža laistīšana, tas labi pacieš sausumu. Pārlieku liels mitrums liek rozmarīnam strauji zaudēt veselīgās īpašības. Rozmarīns parasti sāk ziedēt trešajā gadā pēc iestādīšanas.
Rozmarīns – garšviela gaļai un dārzeņiem
Rozmarīns ietilpst ļoti daudzos klasisko garšvielu maisījumos. Auga lapiņas var pievienot ēdieniem gan svaigā, gan kaltētā un samaltā veidā, taču jāņem vērā, ka svaigas rozmarīna lapas pēc garšas un aromāta ir spēcīgākas, un pikantākas, nekā sausas lapas. Atšķirībā no daudziem citiem garšaugiem rozmarīns nezaudē spēcīgo aromātu arī pēc ilgstošas termiskas apstrādes, tādēļ tā ir ļoti labi piemērota garšviela cūkgaļas marinēšanā, kā arī sautētu ēdienu gatavošanā. Cepot gaļu uz oglēm, rozmarīna lapiņas un zariņus var mest uz oglēm, tad gaļa kļūs gan sulīga, gan iegūs patīkamu aromātu. Cepot uz oglēm, rozmarīna zariņus un lapiņas var arī likt virsū gaļas gabaliem. Dienvidjūras zemēs rozmarīnu bieži pievieno dārzeņu salātiem un sautētiem dārzeņu ēdieniem, kā obligātu sastāvdaļu pievienojot arī olīveļļu.
Dabīgais aspirīns
Viena no efektīvākajām rozmarīna ārstnieciskajām īpašībām ir tā spēja mazināt iekaisumu un sāpes. Rozmarīna uzlējums ir tonizējošs un iekaisumu mazinošs līdzeklis, ko var lietot līdzekli saaukstēšanās, gripas un stipri paaugstinātas temperatūras gadījumā. Tā iedarbība ir līdzīga kā aspirīnam, un pēc kāda laika iekaisuma iedarbība mazinās. Spēcīgā aromāta un veselīgo īpašību dēļ rozmarīns tiek pielietots arī kosmētiskajā un parfimērijas produkcijā, dažādu smēru ražošanā. To pievieno arī šampūniem un matu kondicionieriem, jo rozmarīna ētereļļa tonizē galvas ādu un uzlabo matu veselību.
Fakti iz vēstures
Līdzīgi kā citiem mūsdienās labi zināmajiem garšaugiem, arī rozmarīnam senatnē piedēvētas maģiskas īpašības – cilvēki ticējuši, ka augs nes laimi un pasargā no ļaunajiem spēkiem, kā arī palīdz saglabāt jaunību.
Viduslaikos cilvēki rozmarīnu lietojuši smadzeņu darbības uzlabošanai un ārstējuši ar to atmiņas traucējumus. Par īpaši efektīvu līdzekli tika uzskatīta rozmarīna lapiņu pievienošana vīnam un silta vīna tvaiku elpošana.
Vēlajos viduslaikos rozmarīns ieguvis simbolisku slavu – tas bijis mūžīgas uzticības augs.
Sena tradīcija vēsta, ka rozmarīns kopā ar kadiķi jādedzina slimnīcu palātās, lai dezinficētu un attīrītu gaisu, kā arī piešķirtu slimniekiem papildus spēku veselības uzlabošanai.
Praktiski padomi
Bieža zariņu un lapiņu novākšana liek augam izskatīties stipri paplukušam un nepievilcīgam, tādēļ, ja esat liels rozmarīna cienītājs, audzējiet vismaz divus rozmarīna krūmiņus!
Dažus pilienus rozmarīna eļļas var pievienot ūdenim, ar ko mazgā grīdu, tas piešķirs īpašu svaigumu un patīkamu aromātu telpai.
Kaltētus rozmarīna ziediņus var ievietot auduma maisiņā un ielikt skapī, lai piešķirtu labu aromātu un atbaidītu kodes.
Neiesaka lietot rozmarīnu kopā ar lauru lapām, kā arī pievienot to zivju ēdieniem un maigām marinādēm, jo rozmarīna spēcīgais aromāts var nomākt šo ēdienu garšu.
Rozmarīns ir viena no spēcīgākajām un pikantākajām garšvielām, tādēļ ēdienam tā jāpievieno ļoti nelielā daudzumā.
Lai uzlabotu un tonizētu ādu, rozmarīna eļļu ieteicams pievienot vannas ūdenim. Turklāt, šādai vannai būs ļoti patīkams, relaksējošs aromāts.
Rozmarīns puķupodā ir ne vien praktiski noderīgs, bet arī lielisks dekoratīvs augs. Ļoti iecienīts kā dekoratīvs augs rozmarīns ir Lielbritānijā.
