Cigoriņi – kurvjziežu dzimtas lakstaugi, kas īpaši izplatīti Eirāzijas kontinentā. Aug gan savvaļā, gan kā dārza kultūra. Cigoriņiem piemīt lieliskas estētiskas īpašības – to skaistie debeszilie ziedi lieliski rotā jebkuru dārzu, bet savvaļā tie krāšņi zied ceļmalās, pļavās un līdzenumos. Taču, izņemot cigoriņu skaistumu, tiek atzīmētas šī auga garšas īpašības, kā arī veselīgā iedarbība uz cilvēka organismu. Auga lielākā vērtība ir tieši saknē, jo tur atrodas visvairāk derīgo vielu.
Inulīns, ko iegūst no cigoriņu saknes, ir lielisks gremošanas sistēmas darbību stimulējošs un zarnu mikrofloru uzlabojošs līdzeklis, kas palīdz stiprināt kopējo organisma imunitāti un dabīgs cukura aizvietotājs, ko izmanto diabētiķi. Savukārt, dzēriens, kas gatavots uz cigoriņa saknes bāzes, tam pievienojot pienu vai saldo krējumu, ir īpaši gards un veselīgs kafijas aizvietotājs, ko iecienījuši bērni, kā arī cilvēki, kuriem kafiju nedrīkst lietot veselības problēmu dēļ. Latvijā ir iecienīts arī aukstais dzēriens no cigoriņiem, kam pievienots medus, citrons un ābolu sula.
Tālāk iespējams izlasīt par cigoriņu audzēšanu, vēsturi, plašajām pielietošanas iespējām, kā arī interesantus novērojumus par skaisto, veselīgo un gardo cigoriņu!
Cigoriņš parastais (Cichorium intybus L.) ir kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kas augstumā sasniedz 15-120cm. Aug gan kā daudzgadīgs savvaļas augs, gan tiek kultivēts kā divgadīga dārza kultūra. Cigoriņu pielieto medicīnā un kulinārijā, izmantojot gan auga sakni, gan virszemes daļas – ziedus un piezemes lapas. Augam raksturīga bieza, blīva sakne, kas pēc izskata līdzīga rutkam. Stublājs ir stāvs, ar raupju struktūru, augšējā daļā zarots. Lapas sakārtotas pamīšus, garumā sasniedz līdz pat 10cm. Cigoriņš zied ziliem ziediem, retāk, rozā vai baltiem ziediņiem no jūlija līdz septembrim. Savvaļā cigoriņš bieži sastopams vietās, kur ir smilšaina vai mālaina augsne. Plaši izplatīts Eiropā, Krievijas teritorijā, Vidusāzijā, kā arī Ziemeļindijā. Latvijā cigoriņus savvaļā var redzēt augam ceļmalās, līdzenumos, tīrumos un pļavās.
Cigoriņa galvenā vērtība ir sakne! Tajā ietilpst daudz cilvēkam vērtīgu komponentu, no kuriem īpaši izceļams insulīns – aizkuņģa dziedzera hormons, polisaharīds, kas veicina vielmaiņu un gremošanas sistēmas darbību. Cigoriņa sakne pietiekami lielā daudzumā satur arī A, B un C vitamīnus, ēteriskās eļļas, minerālsāļus, fruktozi, organiskās skābes kā arī miecvielas un citus mikroelementus.
Iz vēstures
Par cigoriņu izcelsmes vietu nav precīzu ziņu, taču uzskata, ka augs izcēlies Eiropas teritorijā. Senos laikos šis augs ticis izmantots tikai kā medicīnisks līdzeklis. Ārsti bija to iecienījuši kā daudzveidīgu līdzekli, ko var pielietot dažādu slimību ārstēšanai. Piemēram, Senajā Romā cigoriņu, līdzīgi kā citus lakstaugus, lietoja gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, bet Ēģiptē no tā gatavoja pretindi pēc čūsku un zirnekļu kodumiem. Izcilais persiešu ārsts un zinātnieks Avicenna (10.-11.gs.) lietojis cigoriņus drudža ārstēšanai, kā arī acu iekaisumu mazināšanai. Savos darbos viņš ieteicis arī novārīt cigoriņa saknes un lietot kā pārsēju locītavu sāpju, kā arī indīgu dzīvnieku kodumu gadījumos. Atrodamas ziņas, ka kulinārijā cigoriņi tiek izmantoti kopš 16.gadsimta – no auga saknēm izgatavots pulveris, ko izmantoja kafijai līdzīga dzēriena pagatavošanai.
Audzēšana
Cigoriņus audzē ar sēklām, ko izsēj augsnē marta-aprīļa mēnešos, kad augsne jau ir atkususi un pietiekami sasilusi. Sēklas iestrādā augsnē aptuveni 2,5cm dziļumā, atstājot starp sējumiem 45-60cm attālumu. Lai veidotos spēcīgas, biezas saknes, trešās-ceturtās lapas fāzē ieteicams veikt retināšanu. Augšanas apstākļu ziņā cigoriņi nav prasīgi, tomēr īpaši labi tie aug atklātās, saulainās vietās ar vieglu, sārmainu augsni. Pirmie dīgsti parādās 6-12 dienā. Augam nav nepieciešama bieža laistīšana, taču noteikti ir jāveic regulāra ravēšana.
Pirmajā augšanas gadā cigoriņi nezied, izveidojot vienīgi lapu rozeti. Auga ražu vāc otrajā gadā pēc sēšanas. Cigoriņa lapas ieteicams vākt jūlija-augusta mēnešos, kad tās ir īpaši sulīgas un vitamīniem bagātas. Lapas jānogriež un jāizžāvē saulē, vēlāk glabājot tumšā vietā. Sausās cigoriņa lapas var izmantot novārījumu un uzlējumu pagatavošanai. Savukārt saknes rūpīgi jāizrok ārā no zemes septembrī vai oktobrī. Nekādā gadījumā nedrīkst cigoriņu saknes izraut, jo tās tiek bojātas un zaudē savas vērtīgās īpašības! Jāatlasa spēcīgās, cietās saknes, jāizmazgā aukstā ūdenī un jāizžāvē (var izmantot cepeškrāsni). Pēc tam resnākās saknes sagriež gareniski, bet tievākās – šķērseniski. Cigoriņu saknes jāuzglabā tumšā vietā, vēlams, auduma maisiņā. Tādā gadījumā cigoriņa sakne var saglabāt savas vērtīgās īpašības pat 2-3 gadu garumā. Sakne pēc garšas ir rūgtena, bez izteikta aromāta.
Pielietošana
Ārstnieciskiem nolūkiem tiek izmantotas gan cigoriņu saknes, gan auga virszemes daļas. Augam piemīt pretiekaisuma, nomierinošs, vielmaiņu uzlabojoša, žulti un urīnu dzenoša, kā arī apetīti veicinoša iedarbība, to var lietot gan iekšēji (novārījumu veidā), gan ārēji (komprešu veidā). Tautas medicīnā cigoriņu izmantošanas iespējas ir ļoti plašas – to mēdz lietot gremošanas procesu traucējumu gadījumos, aknu, nieru un žultsakmeņu slimību ārstēšanai, locītavu sāpju mazināšanai, kā arī ēstgribas uzlabošanai. Cigoriņa sēklu novārījumu var lietot drudža mazināšanai, jo novārījums veicina svīšanu un mazina ķermeņa temperatūru. Mūsdienu medicīnā ir vairāki gremošanas sistēmas darbību uzlabojoši un vielmaiņu veicinoši preparāti, kuru sastāvā iekļautas dažādas vielas, kas iegūtas no cigoriņiem.
Cigoriņi tiek izmantoti arī pārtikas rūpniecībā. Izžāvētas, apceptas un samaltas cigoriņa saknes tiek pievienotas dabīgajai kafijai, lai mazinātu kofeīna uzbudinošo iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, kā arī tās ir laba izejviela spirta ražošanai. Mūsdienās daudzās valstīs cigoriņi ir populāri kā produkts, ko izmanto diētiskajā ēdināšanā. Auga zaļās daļas – lapas, kas atrodas tuvu saknei – var svaigā veidā pievienot salātiem, kā arī vārīt, un cept. Pārtikas nolūkiem daudzviet Eiropā tiek atsevišķi kultivēta salātu cigoriņu šķirne, kas galvenokārt tiek audzēta siltumnīcās.
Cigoriņu dzēriens
Viens no zināmākajiem un populārākajiem cigoriņa pielietojumiem, neapšaubāmi, ir cigoriņu dzēriena pagatavošana. Galvenokārt dzēriens, kas pagatavots no cigoriņu saknes, tiek izmantots kā kafijas aizvietotājs, un to ir īpaši iecienījuši cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu. Atšķirībā no kafijas cigoriņu dzēriens nesatur kofeīnu, un tam nepiemīt uzbudinoša iedarbība uz sirds-asinsvadu sistēmu un centrālo nervu sistēmu. Cigoriņu dzēriens nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu, pateicoties cigoriņu saknes sastāvā esošajiem B grupas vitamīniem. Tieši šie vitamīni var nodrošināt labu, ciešu miegu, kā arī tam sekojošo mundrumu un enerģiju.
Interesanti fakti
Jau 15.gadsimtā armēņu dabas pētnieks, ārsts Amirdovlats Amaciaci novērojis, ka savvaļā augošie cigoriņi pēc savas dabas ir spēcīgāki, un tajos esošo vielu pozitīvās iedarbības spējas uz cilvēku – lielākas.
Cigoriņu ziedēšana liecina par pilnīgu vasaras iestāšanos. Tautas ticējums vēsta – ja cigoriņi ir sākuši ziedēt, tātad saule atrodas zenītā.
Lai arī cigoriņu ziedi ir ļoti skaisti, tos nevar izmantot ziedu pušķīšos, jo, noplēšot cigoriņa ziedus kopā ar stublāju, tie ļoti ātri novīst un satumšojas.
Tiek uzskatīts, ka cigoriņš ir ļoti veselīgs augs govīm, jo tas veicina labāku piena izslaukumu.
