Baziliks (saldais baziliks jeb parastais baziliks, latīniski – Ocimum basilicum) ir viengadīgs lūpziežu dzimtas augs, kam piemīt patīkams, balzāmisks aromāts. Tieši tādēļ baziliku ir iecienījuši pavāri, mājsaimnieki un mājsaimnieces daudzās pasaules malās kā lielisku palīgu ēdienu gatavošanā. Baziliku lieto kā garšaugu, pievienojot dažādiem gaļas, dārzeņu un graudaugu ēdieniem. Baziliks ēdienam piešķir pikantu garšu un patīkamu aromātu. Mūsdienās tas īpaši iecienīts Rietumeiropas valstīs un Vidusāzijā. Arī Latvijā, gatavojot citu valstu virtuvēs iecienītos ēdienus, bieži mēdzam to garšu un aromātu papildināt ar aromātisko un veselīgo garšaugu – baziliku. Šim augam piemīt liela šķirņu dažādība, un katrai no šīm šķirnēm ir savas raksturīgās garšas un aromāta nianses. Pat Tūkstoš un vienas nakts pasakās ir pieminēts bazilika skaistums un maigais, neparastais aromāts…
Bazilika raksturojums un audzēšana
Baziliks ir ne tikai garšaugs, bet arī ārstniecisks augs, kura sastāvā esošās ēteriskās eļļas, šķiedrvielas un vitamīni tiek pievienoti dažādiem ārstnieciskiem līdzekļiem. Augs ir stipri zarots, sasniedzot 30-60 centimetru augstumu. Tā lapas ir zaļā vai violetā nokrāsā, un tās var sasniegt pat vairāk nekā piecu centimetru garumu. Baziliks ir īsts dienvidnieks-siltummīlis. Tā audzēšana āra apstākļos mūsu klimatā ir stipri apgrūtināta, tādēļ ieteicams baziliku sēt labi apsildāmās siltumnīcās vai mājās uz palodzes tajā pusē, kuru visbiežāk un visvairāk apspīd saules gaisma. Baziliku var sēt gan ar sēklām, gan audzēt, izmantojot dēstus – kastītēs vai podiņos. Labākais laiks sēšanai ir aprīļa sākums vai vidus, atkarībā no tā brīža klimatiskajiem apstākļiem – auga veiksmīgai dīgšanai nepieciešama pietiekami augsta temperatūra. Lai baziliks ātri un veiksmīgi sadīgtu, gaisa temperatūrai pastāvīgi jābūt vismaz 20°C, bet vēlams, lai tā būtu vēl augstāka – pat līdz 28°C. Nepieciešama irdena augsne ar labu ūdenscaurlaidību. Ja temperatūra būs tuva tropu klimatiskajiem apstākļiem, baziliks sadīgs jau dažu dienu laikā, savukārt zemākas gaisa temperatūras gadījumā dīgšana būs krietni lēnāka un mazāk ražīga. Jebkādi strauji temperatūras pazeminājumi bazilikam ir kritiski un var veicināt tā bojāeju, tādēļ pret temperatūras režīmu jāattiecas ļoti rūpīgi.
Ražas novākšana
Īpaši izteikti bazilika patīkamais, balzāmiskais aromāts ir sajūtams neilgi pirms auga ziedēšanas, kas parasti notiek jūlija beigās vai augusta pašā sākumā. Tieši šajā laikā ieteicams novākt visu auga ražu, jo auga virszemes daļās ir lielākā ēterisko eļļu koncentrācija, kas arī piešķir šo bazilikam tik raksturīgo aromātu. Taču, protams, arī pirms tam ik pa laikam var savām vajadzībām nogriezt svaigas bazilika lapiņas, ko pievienot ēdiena gatavošanas procesā aromāta piešķiršanai. Visu ražu novāc, nogriežot auga virszemes daļas 10-12 centimetru augstumā no augsnes virskārtas. Tā kā baziliku var lietot gan svaigā, gan kaltētā veidā, ražu ieteicams sadalīt divās daļās. Svaigās lapiņas var nelielā daudzumā saglabāt un tuvāko dienu laikā izlietot ēdiena gatavošanā, bet lielāko ražas daļu vislabāk izžāvēt tumšā un vēsā vietā.
Atcerieties! Neuzglabājiet un nekaltējiet baziliku siltumā un saules staros – šādā gadījumā zudīs garšas un aromāta īpašības, bet bazilika lapas kļūs tumšas un uzturā nelietojamas.
Iz vēstures
Par bazilika dzimteni uzskata Vidusāziju. Indijā baziliks pat tika uzskatīts par svētu augu. No Vidusāzijas šis augs nonācis Senajā Grieķijā. Arī tur baziliks savu aromātisko īpašību dēļ iekarojis lielu popularitāti. Par to liecina arī cildinošais nosaukums, ko grieķi piešķīruši šim augam – no grieķu valodas nosaukums “baziliks” ir tulkojams kā “karaliskais augs”. Tajā laikā baziliks ieguvis popularitāti arī Āfrikas un Klusā okeāna valstīs. Savukārt eiropiešiem līdz bazilika iepazīšanai nācās “mazliet” pagaidīt – vairākus gadsimtus… Pirmās uzietās ziņas par baziliku no Eiropas daļas ir datējamas ar 16. gadsimtu. Eiropieši uzreiz novērtēja bazilika aromātiskās un garšas īpašības, plaši sākot to pielietot kulinārijā. Taču tai pašā laikā pastāvējusi arī zināma piesardzība attiecībā uz bazilika augiem – tika uzskatīts, ka vietās, kur aug baziliks, vairojas skorpioni, tādēļ jābūt ļoti uzmanīgam, nonākot saskarē ar bazilika augu.
Baziliks kulinārijā
Baziliku gan svaigā, gan kaltētā veidā plaši pielieto dažādu nacionālo ēdienu gatavošanā grieķu, franču, itāļu un Kaukāza valstu virtuvēs. Mūsdienās tas izplatījies krietni plašākā teritorijā, un pazīstams gan Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, gan Amerikas kontinentos. Kā garšvielu sausā veidā baziliku pievieno gaļas, zivju, makaronu un dārzeņu ēdieniem. Savukārt svaigas bazilika lapas pievieno salātiem, kā arī uzkodām. Piemēram, īpaši labi baziliks garšo uzkodā, kura sastāv no tomātiem, fetas siera, garšvielām un bazilika lapiņas. Tāpat baziliks lieliski papildina pākšaugu ēdienus, spinātus un pat skābētu kāpostu salātus. Sausas, sasmalcinātas, aromātiskās bazilika lapiņas var pievienot arī omletei, krabju salātiem, biezpienam un sviestam – tas piešķirs ēdieniem pikantu piegaršu un neatkārtojamu aromātu. Baziliku mēdz pievienot arī marinādēm aromāta pastiprināšanai.
Parasti vienai ēdiena porcijai atkarībā no ēdiena veida pievieno 2-10 gramus svaigu bazilika lapiņu, vai arī 0,3-0,8 gramus sausa bazilika garšvielas veidā.
Vērtīgi padomi
Sasmalcinātu baziliku maksimālai aromāta un garšas īpašību saglabāšanai vislabāk ir uzglabāt cieši noslēgtos stikla vai porcelāna traukos tumšā vietā.
Noteikti nav ieteicams uzglabāt baziliku plastmasas vai metāliskos traukos – tad tas ātri zaudēs garšas un aromāta īpašības. Līdzīgi būs arī tad, ja novāktā bazilika raža tiks uzglabāta gaišā vietā, kuru apspīd saules stari.
Lai svaigas bazilika lapiņas ilgāk saglabātu savu aromātu un garšu, tās var nedaudz apbērt ar rupjo sāli un pēc iespējas ciešāk salikt stikla vai porcelāna trauciņā. Pēc tam uzglabā iesālīto baziliku ledusskapī uz zemākā plauka.
