Koriandrs bija zināms jau senajā Ēģiptē, Babilonijā. Tā dzimtene ir Tuvie Austrumi un Vidusjūra, bet to audzē arī citur pasaulē, piemēram, Āfrikā, Vidusamerikā, Meksikā, Ķīnā un arī Čehijā. Amerikā koriandra sauc cilantro, mēs bieži dzirdam arī no Kaukāza nākušo vārdu kinza. Koriandra lapiņas neatstāj vienaldzīgu - tās vai nu garšo, vai nu ļoti, ļoti negaršo. Zaļumos ir karotīns un B grupas vitamīni.
Koriandrs pazīstams arī kā kindza vai Āzijas pētersīlis, ir aukstumizturīgs garšaugs, kura svaigajās lapās ir daudz vitamīnu. Kulinārijā tiek izmantotas gan koriandra lapas, gan sēklas, gan saknes. Koriandru liek pie gaļas un zivju, pākšaugu ēdieniem, kā arī gatavo salātus. Kaltētas koriandra sēklas izmanto maizes, cepumu, konservu un dzērienu gatavošanā. Koriandra sēklu garšu raksturo kā riekstainu, asu ar apelsīna pieskaņu. Koriandra sēklas izmanto marinēšanai, Vācijā un Dienvidāfrikā – desu pagatavošanai, Beļģijā - specifisku alus šķirņu brūvēšanai. No koriandra sēklām iegūst arī aromātisku vielu "citrolu", ko lieto gremošanu stimulējošu preparātu ražošanā. Koriandra eļļu izmanto bezmiegu un nogurumu ārstēšanai.
Garšauga nosaukums „koriandrs” ir cēlies
no grieķu valodas vārda „blakts”, jo auga sēkliņas, kad sabērtas kopā, neizbēgami atgādina lielu skaitu blakšu. Neskatoties uz neglaimojošu nosaukumu, cilvēki ir ļoti iecienījuši koriandru kā aromātisku un daudzveidīgu garšaugu. Virtuvē, dažādu ēdienu pagatavošanā, lieliski noder gan auga sēkliņas ar spēcīgo, pikanto aromātu, gan maigākās auga zaļās daļas, kas sauktas par „kinzu”.
Koriandrs (sējas koriandrs, latīniskais nosaukums: Coriandrum sativum) ir viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, viens no izplatītākajiem un vairāk audzētajiem garšaugiem pasaulē. Garumā koriandrs sasniedz 30-70 cm, zied vasaras vidū – jūlijā vai augusta pašā sākumā. Koriandrs zied rozā vai baltiem ziediņiem, aptuveni 40 dienas. Kā garšvielu var izmantot visas auga daļas – gan sakni, gan lapas, gan koriandra sēklas.
Koriandra audzēšanai piemērota
gaiša un saulaina vieta, auglīga, viegla, dziļi sastrādāta, pietiekami mitra augsne ar neitrālu reakciju. Koriandru pavairo ar sēklām, izsējot tās agrā pavasarī vai vēlu rudenī. Augs zied jūnijā, jūlijā.
Koriandru sēj
ar sēklām, iestrādājot tās augsnē aptuveni 1-2 cm dziļumā. Garšaugs ir viegli audzējams un kopjams, tam vislabāk patīk vieglas, nedaudz mālainas augsnes. Koriandru var audzēt gan iekštelpās visu gadu, gan siltumnīcā un āra apstākļos, vasaras vidū iegūstot lielisku, aromātisku ražu. Audzējot ārā vai siltumnīcā, sēklas izsēj agrā pavasarī, marta mēnesī vai aprīļa sākumā, kad augsne vēl ir mitra. Kinzu (auga lapas un zaļās daļas) var vākt, kad augs kļuvis pietiekami liels un kupls, nogriežot vajadzīgo daudzumu, savukārt, sēklas vislabāk vākt augustā.
Jaunām koriandra lapiņām (kinzai) ir
maigi rūgtena garša un izteikts, spēcīgs aromāts, savukārt, sausas lapas pēc aromāta līdzīgas anīsam. Koriandra sēklas pēc garšas atgādina muskatriekstu, tomēr to aromāts ir nedaudz maigāks. Izmantojot kā garšvielu koriandra sakni, to vispirms izkaltē un samaļ. Pēc aromāta un garšas koriandra sakne ir līdzīga auga sēkliņām.
Iz vēstures
Koriandrs cēlies Dienvideiropā un Āzijā, bet vēlāk izplatījies arī Āfrikā un Amerikas kontinentos. Cilvēce pazinusi koriandra aromātiskās un garšas īpašības jau 5000 gadus pirms mūsu ēras. Piemēram, senie ēģiptieši koriandra sēkliņas likuši faraonu kapenēs, jo uzskatījuši, ka bez koriandra aromāta nav iedomājama dzīve aizsaulē. Savukārt, Ķīnā augam piedēvētas maģiskas īpašības. Tika uzskatīts, ka koriandrs veicina nemirstīgu dzīvi, un no tā tika gatavoti dažādi maģiski mīlas dzērieni. Sākotnēji aromātisko augu cilvēki izmantojuši tikai medicīniskos nolūkos, ārstējot gremošanas sistēmas slimības un lietojot to kā līdzekli pret nogurumu. Tikai vēlāk, īpaši ar Āzijas tautu virtuves starpniecību, galvenais pielietojums koriandram visā pasaulē rasts kulinārijas jomā. Mūsdienās gan koriandra sēklas, gan lapas (kinzu) izmanto ļoti daudzu tautu virtuvēs visā pasaulē.
Kulinārija ar koriandru
Pasaulē kopumā ir zināmi vairāki tūkstoši recepšu, kurās kā viena no sastāvdaļām minēta garšviela koriandrs vai kinza. Aromātisko garšaugu lieto lielākajā daļā Austrumu valstu virtuvju (īpaši iecienīts koriandrs ir Taizemē, Vjetnamā un Vidusāzijas republikās), tas ir plaši izplatīts arī Eiropā un Amerikas kontinentos, īpaši Meksikā. Gan koriandra sēkliņas, gan lapas (kinza) tiek pievienotas gaļas un zivju ēdieniem, salātiem un mērcēm, kā arī konditorejas izstrādājumiem. Kinza salātos labi sader ar baziliku, dillēm, sīpoliem, ķiplokiem un pētersīļiem, klāt noteikti pievienojot melnos piparus un citas garšvielas.
Dienvidzemju recepte
Dienvidjūras reģionā iecienīta recepte – sarkanvīnā marinēta cūkgaļa ar koriandru. Nepieciešams: cūkgaļas fileja 1 kg, glāze sarkanvīna, 1-2 tējkarotes sasmalcinātu koriandra sēklu, melnie pipari (var būt jebkādi piparu maisījumu, pēc garšas), kanēļa nūjiņa, 6 ēdamkarotes sviesta. Pagatavošana: cūkgaļu sagriež gabaliņos, apber ar garšvielām un marinē vīnā vismaz 4 stundas (var atstāt uz nakti). Pēc tam gaļu izņem no marinādes un ļauj nedaudz apžūt. Liek pannā un dažas minūtes apcep sviestā, tad uz tās pašas pannas pārlej ar to pašu marinādi un ūdeni – tā, lai gaļa būtu pilnībā nosegta. Pannu nosedz ar vāku un sautē gaļu pusstundu, kamēr tā kļūst mīksta, bet mērce sabiezē.
Dzēriens ar koriandru
Aromātiskās garšvielas cienītāji var pagatavojiet arī īpašu, atspirdzinošu dzērienu ar koriandru: koriandra sēkliņas aplej ar verdošu ūdeni un vāra noslēgtā traukā aptuveni 20 minūtes. Tad 10 minūtes ļauj nostāvēties un izfiltrē. Pievieno cukuru un vāra vēl 2-3 minūtes. Ļauj atdzist un pievieno vēsu vīnogu sulu. Proporcijas: vienam litram dzēriena nepieciešams 20 g koriandra sēkliņu, 800 ml ūdens, 120 g cukura un 200 ml vīnogu sulas (var izmantot arī citu sulu). Koriandra sēkliņas var pievienot arī melnajai tējai, īpaši labi tā garšos ar medu!
