Salāti ir daudzveidīgi un plaši audzēti asteru dzimtas lakstaugi, kuru ēdamā daļa ir lapas. Pasaulē zināms daudz dažādu salātu šķirņu – no mums labi zināmajiem lapu salātiem un galviņsalātiem, līdz mazāk zināmajām salātu šķirnēm kā sparģeļsalāti vai frisē salāti. Salāti kā dārza kultūra (lapu dārzeņi) tiek plaši audzēti visā pasaulē. Salāti ir ļoti bagātīgi augi pēc sava bioķīmiskā sastāva, tādēļ ir īpaši veselīgi cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar gremošanas sistēmu un vielmaiņu. Salātu lapas ir bagātas ar vitamīniem, organiskajām skābēm, olbaltumvielām un minerālsāļiem, īpaši kalcija un magnija sāļiem. Lai arī salāti nav barojoši dārzeņi, tomēr grūti iedomāties mūsu ikdienu virtuvē bez šiem skaistajiem, sulīgajiem augiem. Tālāk varat izlasīt par dārza salātu šķirņu – lapu salātu un galviņsalātu – audzēšanu, uzglabāšanu, pielietošanu, kā arī interesantus vēsturiskus faktus.
Dārza salāti (Lactuca sativa)
Dārza salāti ir viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas plaši pasaulē tiek kultivēts kā dārza kultūra. Dārza salāti iedalās divu veidu pamatšķirnēs – lapu salāti (L. Sativa var. crispa), kas augot izveido lapu rozeti, un galviņsalāti (L. Sativa var. capitata), kuru lapas ir sakopotas galviņā. Latvijā tiek audzētas abas šķirnes, taču krietni populārāki ir lapu salāti, kas arī pasaulē ir viena no visvairāk audzētajām dārza salātu kultūrām. Salāti kā savvaļas augs praktiski nav sastopami.
Augšanas sākumposmos salāta augs izveido lapu rozeti vai galviņu, atkarībā no šķirnes. Turpmākajā augšanas procesā salāti var sasniegt pat vairāk nekā 1m augstumu. Augam raksturīga mietsakne ar paplašinājumu tās augšējā daļā, augsnē sasniedzot 15-25cm dziļumu. Stublājs ir izteikti zarots, auga lapas stipri robainas, pēc krāsas zaļganas – ļoti dažādās zaļo toņu variācijās. Salātu ziedi ir sīki, dzeltenā krāsā. Kā salātu ražu novāc gan auga lapas, gan sēkliņas.
Iz vēstures
Par salātu dzimteni tiek uzskatīts Vidusjūras reģions. Salātu latīniskais nosaukums Lactuca ir cēlies no latīņu vārda lac, kas nozīmē „piens”. Šis nosaukums augam dots, pateicoties visos salātu veidos esošajai pienainajai, gaišajai sulai. Ir zināms, ka salāti ir viena no senākajām dārzeņu kultūrām, ko jau 2000 gadus atpakaļ audzēja Senajā Ēģiptē, Senajā Romā un arī Senajā Grieķijā, izmantojot gan kulinārijā, gan kā ārstniecisku līdzekli gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai un bezmiega ārstēšanai. Plašāk Eiropas teritorijā salāti izplatījušies vienīgi 16.gadsimtā, iegūstot lielu popularitāti daudzu Eiropas valstu virtuvēs.
Salāti kulinārijā
Salātiem nepiemīt izteikti spēcīgas garšas īpašības un aromāts. Salātlapu garša ir sāja, bet, pateicoties pienainajai sulai, nedaudz rūgtena ar raksturīgu svaigumu. Kulinārijā salātlapas galvenokārt lieto svaigā veidā, gatavojot no tām daudzveidīgus dārzeņu vai jauktos salātus, kas parasti papildināti ar eļļu vai krējumu, kā arī lietojot tās kā piedevu vai dekorāciju gaļas ēdieniem. Pirms pievienot salātlapas salātiem, tās jāapmazgā un jāļauj nožūt. Gatavojot salātus, īpaši ieteicams salātlapas negriezt smalki, bet atstāt tās pietiekami lielas. Var plēst arī ar rokām!
Salāti ilgāk uzglabājas svaigi (no 10-15 dienām), ja tos ievietot polietilēna maisiņā un ielikt ledusskapī +1-3oC temperatūrā. Nedrīkst glabāt salātus kopā ar produktiem, kas izdala etilēnu – āboliem, bumbieriem, avokado u.c.
Salāti kā ārstniecisks līdzeklis
Līdzīgi kā citas senās augu kultūras, arī salāti kopš seniem laikiem lietoti ne vien kulinārijā, bet arī kā ārstniecisks līdzeklis. Galvenā salātu vērtība ir to sastāvā esošais bagātīgais vitamīnu klāsts. Salāti satur daudz C vitamīna, karotīnu, minerālvielas, kā arī ogļhidrātus. Salātus rekomendē izmantot bērnu ēdināšanā, kā arī atveseļošanās procesā cilvēkiem, kurus skārušas smagas, novājinošas slimības, jo salātos esošie vitamīni labvēlīgi ietekmē cilvēka asins sastāvu. Tiek uzskatīts, ka salātu lietošana ikdienas uzturā normalizē gremošanas orgānu darbību un uzlabo vielmaiņu, tādēļ dietologi salātus iesaka regulāri lietot uzturā arī cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu un palielinātu ķermeņa svaru. Tautas medicīnā lieto uzlējumu no salātlapām, lai cīnītos pret spēcīgu klepu un sāpēm pakrūtē, kā arī profilaksei pret cingu un nervu sistēmas darbības uzlabošanai. Tiek uzskatīts, ka salātiem piemīt viegli iemidzinošs efekts.
Salātu audzēšana
Salātus var audzēt gan ar sēkliņām, gan izmantojot dēstus. Salāti ir aukstumizturīgi augi, tādēļ salātu sēklas izsēj agrā pavasarī, tiklīdz ļauj augsnes virskārta. Siltumnīcās to var darīt jau marta mēnesī. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra ir no +12-+14°С. Sēkliņas vēlams izsēt rindsējā, atstājot 30-35cm attālumu starp rindām. Pirms sēšanas augsne kārtīgi jāuzirdina, kā arī ieteicams sēt salātus minerālvielām bagātā, vieglā augsnē, kurā ir pietiekams fosfora daudzums. Sēkliņās zemē neiestrādā pārāk dziļi (1-1,5 cm), lai nodrošinātu gaismas piekļuvi un veicinātu labāku augšanu. Pēc iespējas ātrāk jāveic retināšana, pretējā gadījumā kavējas dīgšanas process. Visbiežāk pirmie dīgsti parādās 6.-12. dienā. Salātu dēstu audzēšanai izmanto dēstu kastīti, kas pildīta ar kūdras un augsnes maisījumu. Piķēšanu veic, parādoties pirmajai īstajai lapiņai. Dēstus, līdzīgi kā sēkliņas, jāaudzē nelielā temperatūrā, tad augs izaug spēcīgs un ar spēcīgu sakņu sistēmu. Pārstādīšanu veic fāzē, kad parādījušās 4-6 lapas.
Salātus iesaka sēt aizklātās vietās, kur nav liela vēja. Jāgādā par pietiekamu augsnes mitrumu, augu regulāri laistot. Tas palīdzēs izvairīties no pārlieku agras ziedēšanas, veicinās salātu augšanas ātrumu un kvalitāti. Jāatceras, ka salātu augšanu un kvalitāti negatīvi ietekmē pārlieku augsta gaisa temperatūra (virs +21°С), kā arī sauss gaiss, tādēļ karstā laikā augs jāmēslo ar kalciju saturošo mēslojumu. Salātu raža jānovāc savlaicīgi, visbiežāk tas notiek 7-9 nedēļas pēc izsēšanas. Novācot ražu vēlāk, salāti ātri vīst un zaudē savas vērtīgās īpašības. Salātu lapas var vākt pakāpeniski, atkarībā no ataugšanas ātruma, taču var novākt augu arī vienā reizē, izraujot kopā ar saknēm. Galviņsalātu ražas novākšanu veic pēc izvēles – kad izveidojušās lietošanai derīgas lapu galviņas.
Interesanti fakti
Senās Romas ārsts Antonio Muzo ar salātiem izārstējis Cēzaru Augustu no aknu slimības.
Cits Senās Romas ārsts, Galens, vecumdienās, ar salātiem izārstējis sevi mokošo bezmiegu.
17.gadsimta Eiropā ēdienu gatavošana, izmantojot salātus, tika uzskatīta par kulinārijas augstāko izpausmi.
Salātlapas, kam pievienots etiķis, ir lielisks apetīti veicinošs līdzeklis.
Salātu sēklu uzlējumu lieto kā sekrēciju veicinošu līdzekli sievietēm.
Tiek uzskatīts, ka, uz nakti ieziežot pieri ar salātu lapu sulu, ir garantēts ciešs un patīkams miegs.