Raksturīgākā timiāna sastāvdaļa ir
smaržojoša ēteriskā eļļa. Šīs eļļas galvenā sastāvdaļa (50%) ir timiols, kam piemīt antiseptiskas īpašības. Zināmi 2 timiāna paveidi - franču un vācu. Franču timiāns aug ātrāk, ir kuplāks un sala neizturīgāks (katru gadu audzējams no sēklām). Vācu, jeb ziemas timiāns ir ziemcietīgs un sala izturīgs. Timiāna audzēšanai jāizvēlas silta un saulaina vietas, kas pasargāta no aukstiem vējiem. Lielākais timiāna ienaidnieks ir nezāles, tāpēc jaunie stādījumi ir rūpīgi jākopj un regulāri jāapkaro nezāles, jo tās timiāna sīkā auguma un lēnās attīstības dēļ var viegli nomākt. Timiānu sēj iekštelpās (no februāra līdz maijam) dēstiem audzēšanai ārā. Timiāna tēja palīdz bronhīta un citu augšējo elpošanas ceļu slimību gadījumos. Tā veicina gremošanu, sekmē žults izdalīšanos. Timiānam ir arī nomierinoša iedarbība, to dzer pret bezmiegu. Lietojot timiānu pie ēdieniem, cilvēka organisms spēj labāk pārstrādāt uzturvielas enerģijā. Labo īpašību dēļ timiānu kulinārijā izmanto ar trekniem, taukvielām bagātiem ēdieniem. Lasi tālāk, kā sēt timiānu, gan kā to sagatavot un uzglabāt ziemai, kā arī par tā labajām īpašībām.
Timiāns , jeb parastais mārsils (Thymus vulgaris)
Timiāns ir īpaši iecienīts Vidusjūras reģiona garšaugs. Auga nosaukums saistīts ar sengrieķu vārdu „thymos”, kas nozīmē „gars”, „dūša”. Senie ēģiptieši izmantoja timiānu balzamēšanai. Senie grieķi to izmantoja vannās un kaltētu – kā vīraku tempļos, jo uzskatīja, ka timiāns ir drosmes simbols. Uzskata, ka timiāns izplatījies visā Eiropā, pateicoties romiešiem, kas to izmantoja, lai atsvaidzinātu telpas un lai piešķirtu aromātisku garšu sieram un dzērieniem. Eiropā viduslaikos šo augu novietoja zem spilveniem, lai atvairītu murgus. Šajā laikā sievietes bieži pasniedza bruņiniekiem un cīnītājiem dāvanas, kurās bija iekļautas timiāna lapas, jo tās uzskatīja par drosmes nesējām. Tik ļoti šis augs jau senajos laikos bija iecienīts.
Timiāns ir daudzgadīgs panātru dzimtas puspundurkrūms ar augstumu 20 - 40 cm. Krūmam ir stingri kāti, kurus no visām pusēm iekļauj mazas, pelēcīgzaļas lapiņas. Ziedi sīki, rožaini vai violeti, sakopoti stumbru un zaru galā. Zied jūnijā, jūlijā. Ziedēšanas laikā ievāc dzinumus ar lapām.
To sēj
iekštelpās (no februāra līdz maijam) dēstiem audzēšanai ārā, sēklas nedaudz apsedzot ar augsni, dēstus audzē 15-200C. Sēklas dīgst 21-35 dienas. Izstāda ārā pēc salnām 25cm attālumā citu no cita. Ražas vākšana: marts - novembris. Timiānam patīk saulaina, silta un no vēja pasargāta vieta. To var audzēt gan dārzā, gan kastītē aiz loga, gan puķupodiņā – istabā.
Gan svaigs, gan kaltēts timiāns ir
viegli pieejams visu gadu. Svaigiem zariņiem jābūt ar koksnainas struktūras kātiņu un lapiņām. Ja tas vasarā mēdz būt ar ziediem, tas nekas slikts nav, jo arī ziedus var izmantot ēdiena gatavošanā. Lapiņas var būt no tumši zaļām līdz pelēcīgi zaļām, bet nekad melnas vai savītušas, kas nozīmē, ka tās stāvējušas pārāk mitrā vietā un tā kļuvušas melnas; ja savītušas, tad stāvējušas pārāk sausā vietā. Timiānam jābūt ar pikantu ziedu aromātu.
Garšīga un veselīga ir timiāna tēja
Tā palīdz bronhīta un citu augšējo elpošanas ceļu slimību gadījumos. Tā veicina gremošanu, sekmē žults izdalīšanos. Timiānam ir arī nomierinoša iedarbība, to dzer pret bezmiegu.
Timiānu kaltēšanai
novāc pilnbriedā, kad tas jau sāk ziedēt. Tad žāvē tāpat kā citus garšaugus (salviju, rozmarīnu, oregano) – tumšā, sausā vietā, kura vējojas, pakarinot nelielās buntēs, lai tam viegli tiek klāt gaiss. Timiānu var kaltēt vienu līdz divas un pat trīs nedēļas, atkarībā no telpas. Pēc tam garšaugu kātus notīra no lapiņām un lapiņas noslēgtā traukā uzglabā sausā, ne īpaši karstā un tumšā vietā. Timiāns savas labās īpašības saglabā vismaz piecus mēnešus. Kaltēšanai ieteicams ir dārza timiāns, jo citrona timiāns ir vājāks un nesaglabā tik labu garšu.
Jāatceras, ka kaltētam timiānam ir daudz intensīvāka garša nekā svaigam!
Timiānu var uzglabāt svaigā veidā vairākas dienas, ja to ieliek trauciņā ar ūdeni vai ledusskapī piepūstā polietilēna maisiņā. Tikpat labi labā ledusskapja kastē tas uzglabāsies svaigs (ja vien iegādāts svaigs) vismaz nedēļu.
Timiānu var sasaldēt, liekot saldēšanai paredzētos maisiņos, folijā vai ledus trauciņos, pārlejot ar ūdeni un to visu ievietojot saldētavā. Svarīgi pirms lietošanas neatkausēt, bet lietot vēl sasalušu.
Timiāns kulinārijā
Mūsdienās timiāns izpelnījies īpašu uzslavu citu garšaugu vidū, jo konstatēts, ka, lietojot timiānu pie ēdieniem, cilvēka organisms spēj labāk pārstrādāt uzturvielas enerģijā. Labo īpašību dēļ timiānu kulinārijā izmanto ar trekniem, taukvielām bagātiem ēdieniem, jo tas ir aromātisks un palīdz kuņģim vieglāk sagremot ēdienu. Kulinārijā galvenokārt izmanto dārza, citrona un savvaļas timiānu.
Gatavojot ēdienu, timiānu var pievienot jau gatavošanas sākumā. Timiāna lapiņas ēdienam pievieno tikai tad, kad ēdiena gatavošana tuvojas beigām. Jo smalkāk tiks sakapātas lapiņas, jo garša būs spēcīgāka. Ja ēdiena gatavošanā izmanto timiāna kātiņus, nevis lapiņas, tad pēc ēdiena pagatavošanas tie jāizņem laukā.
Svaigas vai žāvētas timiāna lapiņas derēs visu veida gaļas (tai skaitā arī vistas un medījuma), zivju un dārzeņu ēdienu garšas bagātināšanai, kā arī mērcēm, salātiem un marinādēm. To lieto cepot sieru, gatavojot makaronu sacepumu, kartupeļu ēdienus, kā arī krāsnī ceptus sakņaugus vai jēra gaļu. Citrontimiāns lieliski der zivju ēdieniem, krējuma mērcēm un olu ēdieniem.
Timiāns labi saderas ar
citiem rupjajiem garšaugiem, piemēram, estragonu, baziliku, muskatriekstiem, salviju un rozmarīnu.
Pašu audzētu timiānu vislabāk turēt podiņā uz palodzes un, kad nepieciešams, ar šķērēm nogriezt to, cik vajag.
Ja timiāns iegādāts veikalā, tad vislabāk to ir uzglabāt ledusskapī. Šādos apstākļos timiāns svaigs turēsies apmēram nedēļu.
Ja nopirkto timiānu nav bijis laika laikus izmantot, to var izkaltēt, lapiņas atdalot no kātiņa. Kaltētu timiānu uzglabā hermētiski noslēgtā traukā, sargājot no tiešas saules staru iedarbības.
Interesanti fakti:
Grieķi timiānu izmantoja pēc peldes vannā, ar tā eļļu ieziežot ādu. Senie ēģiptieši timiānu izmantojuši faraonu iebalzamēšanai. Skoti savulaik dzēruši savvaļas timiāna tēju, lai naktīs nemocītu murgi.
Mūsdienās timiāna vannas tiek izmantotas kā spēcinošs līdzeklis vārgiem bērniem un nervoziem pieaugušajiem, kā arī no tā gatavo timiāna maisiņus, kas palīdz pret nervozitāti.
Timiāns ir arī labs līdzeklis pret gripu – katliņā ielej ūdeni, ieber timiāna zariņus, vāra un elpo tvaiku.
Šis garšaugs satur spēcīgas ēteriskas eļļas, tādēļ to plaši izmanto gan zobu pastās, gan skaistumkopšanas līdzekļos.
