Telpaugi ir lielisks dekors, kas papildinās jebkura mājokļa interjeru, tomēr tie prasa zināmas rūpes un prasmes ar tiem apieties. Rudenī, kad dzīvoklī kļūst vēss un paaugstinās gaisa mitrums, puķu podos uz zemes nereti veidojas pelējums - uz augsnes veidojas blīva garoza, kas traucē normālu gaisa apmaiņu. Rezultātā, augsnes kvalitāte pasliktinās, jo mainās augsnes skābums un minerālais sastāvs. Auga kāti un lapas, nesaņemot nepieciešamo uzturu, nokalst un izžūst, un saknes pūst pārmērīga mitruma dēļ.
Pelējuma veidojošā sēne dzīvo visur: gan tumšos, mitros pagrabos, gan gaišos, komfortablos dzīvokļos. Sēnītes sporas ir visur un, atrodot piemērotus apstākļus, sāk augt. Puķu podos to darīt ir īpaši ērti, jo tur ir mitrs un silts.
Ja istabas augu puķu podā uz augsnes izveidojusies pelējuma kārta, tā kaitē ne tikai augiem, bet arī cilvēkiem, jo sporas izplatās pa visu telpu un jūtīgākiem cilvēkiem var izraisīt alerģiju. Arī elpošanas ceļiem pelējums nepatīk, tāpēc tas ir pēc iespējas ātrāk jānovāc.
Šādā situācijā jāpārtrauc auga pārmērīgā laistīšana, jo pārmērīgs mitrums ir galvenais iemesls, kāpēc puķu podos nosēžas pelējums. Tas galvenokārt saistīts ar kļūdām telpaugu kopšanā. Laistīšanu atsāk vien tad, kad augsnes virskārta ir sausa vismaz 2 cm dziļumā.
Ja pelējums ir tikko parādījies, tad atkārtojot vairākkārtīgu augsnes virskārtas irdināšanu, pelējums izzudīs, jo sēnēm nepatīk svaiga gaisa piekļuve.
Pelējums puķu podā var iekļūt arī no nekvalitatīvas augsnes!
Balta pelējuma sēne, kas uzmetusies uz augsnes, parasti nav kaitīga pašam augam, tomēr tas signalizē, ka kaut kas nav kārtībā ar augsni. Pelējums visbiežāk ir indikators tādām problēmām kā pārlaistīšana, neveiksmīga notekas sistēma vai veca augsne, kuras organiskajiem komponentiem pūstot, rodas pelējums. Saprofītu sēni uz augsnes var atstāt, taču, ja kāds no mājiniekiem cieš no alerģijām vai astmas vai arī sēne vizuāli traucē, no tās var samērā vienkārši atbrīvoties.
Visbiežāk pie augsnes pūšanas vainīga ir pārlaistīšana un pārlieks mitrums, kas savukārt veido labvēlīgu vidi pelējuma sēnītei.
Vislabāk būtu, ja augu pārstādītu un nomainītu visu augsni, cik vien iespējams, lai nekaitētu auga sakņu sistēmai. Arī puķu podu vajadzētu ņemt citu. Ja tomēr pārstādat tajā pašā puķu podā, tad tas ir ļoti rūpīgi jāizberž ar asu suku un karstu ūdeni. Ja poda vai augsnes nomaiņa tuvākajā laikā nav iespējama, ar karoti noņem pelējumu ar priekšnoteikumu, ka pelējums nav izveidojies dziļākā slānī, - dziļš pelējums var rezultēties sakņu puvē.
Pārstādot augus, jāparūpējas par labu drenāžu puķu podā – uz caurumiņa uzliek māla lausku un uzber drenāžas kārtu, piemēram granti vai ļoti rupjas smilts kārtiņu, un tikai tad iepilda augsni.
Kad noņem bojāto augsnes slāni, ļauj tai pažūt, līdz atkal to aplaisti. Ja augam ir nepieciešama konstanti mitra augsne, nogaidi, kamēr augsnes augšējais slānis viena vai divu centimetru dziļumā ir nedaudz apžuvis, pirms laisti augu. Turpini laistīt augu tā, lai augsnes augšējais slānis paspētu apžūt.
Augsni pirms bēršanas puķu podā 2–5 minūtes izkarsēt krāsnī (var karsēt arī mikroviļņu krāsnī). Bet, lai nepieļautu, ka mušiņas atkal iemitinās podā, augsnei virsū var uzbērt smilšu kārtiņu.
Labāk biežāk un mazāku ūdens daudzumu nekā reti un tad nu pamatīgi!
Augsni puķu podā vajag ik pa laikam uzirdināt.
Pievieno dabiskus pretsēnīšu līdzekļus
Ar pelējumu ir iespējams cīnīties ar pretsēnīšu līdzekļiem. Ja augsne ir tikai nedaudz appelējusi, pelējuma vietas var mazliet aplaistīt ar degvīnu, tāpat noderēs ābolu etiķis un citrons. Plašākam pelējumam - apber augsni ar dzeramo sodu vai kanēli, kas darbojas kā dabisks pretsēnīšu līdzeklis. Šie produkti aptur sēnītes izplatību un rada tai nelabvēlīgu augšanas vidi, bet nekaitē pašam augam.
Īpaši rudens un ziemas periodā regulāri jāvēdina telpas, kurās atrodas telpaugi, arī tas palīdzēs nepelēt augsnei.
