Kopā ar ūdeni augos pārvietojas izšķīdušās minerālvielas, kam ir svarīga loma augšanas procesā un neorganiskās vielas augs pārvērš organiskās vielās. Tādēļ pietiekams ūdens daudzums ir viens no augu dzīvības priekšnosacījumiem. Ar sakņu palīdzību no augsnes augs uzsūc ūdeni ar sāļiem, bet oglekļa dioksīdu (fotosintēzei nepieciešamā oglekļa avotu) augs caur lapām uzņem no gaisa. Šādā veidā augs sintezē sev nepieciešamās organiskās vielas.
Nepieciešamais ūdens daudzums atkarīgs no augsnes veida, auga izmēra un laika apstākļiem utt. Par daudz ūdens augiem var nodarīt skādi, kā arī, ja ūdens ir par maz! Sausā augsnē auga saknes izkaltīs, bet pārlieku mitrā augsnē saknes nopūs, kā arī pārāk mitra augsne var būt par iemeslu arī dažādām augu slimībām un pelējuma izplatībai. Augsnes mitrumu nosaka dārza novietojums pēc debespusēm, tā noēnojums, grunts sastāvs un gruntsūdens līmeņa dziļums.
Augus nevajadzētu laistīt ap pusdienas laiku, kad saule spīd visintensīvāk, jo ūdens piles uz auga virsmas darbojas kā palielināmais stikls, tādējādi uz ziediem, lapām kā arī zālāja var radīt apdeguma plankumus, kā arī saulē ūdens ātri iztvaiko un augiem no tā tiek maz veldzes. Piemērotākais laiks dārza aplaistīšanai ir agrs rīts vai vēls vakars - pēc saulrieta.
Ekonomiskam ūdens patēriņam piemērotākā ir "pilināšanas" apūdeņošanas metode, kam izmanto šļūtenes ar maziem caurumiņiem visā šļūtenes garumā. Tas palīdz uzturēt optimālu mitruma režīmu sakņu zonā. Zāliena laistīšanai var izmantot smidzinātāju.
Stādot krūmus, skujkokus un kokus, izraktajā bedrē ielej ūdeni. Ūdens sekmēs sakņu augšanu un auga iesakņošanos. Sausā augsnē augs neveido piesaknes. Bez piesaknēm augs nevar uzņemt mitrumu un izkalst.
Bieža laistīšana nepieciešama, ja augsne jau 3 cm dziļumā vairs nesatur mitrumu. Laistīšana ir jāveic regulāri, cenšoties, lai ūdens iesūcas augsnes dziļumā un nokļūst līdz saknēm pirms iztvaikošanas.
Dobes apmale palīdz saglabāt mitrumu. Ūdens iztvaikošanas ātrums ir atkarīgs arī no augsnes tipa un kvalitātes. Ja mālaina augsne mitrumu saglabā ilgāku laiku, savukārt smilšainā augsnē mitrums izzudīs straujāk un laistīšana būs nepieciešama biežāk. Mitrumu augsnē palīdz saglabāt mulča ap augiem un dobju rušināšana - augsnes irdināšana.
Dārzā nepārtraukti jāseko augsnes mitrumam, nedrīkst pieļaut augsnes izžūšanu un augu vīšanu, tāpat kā augsni nedrīkst pārlaistīt, jo tad augi var aiziet bojā no pārmērīga mitruma augsnē.
Burkāni ir regulāri jālaista līdz brīdim, kad parādīsies pirmie dīgsti. Pēc dīgstu parādīšanās burkānus nav ieteicams laistīt 12-15 dienas, ja vien šīs dienas nav ļoti karstas un sausas. Tas ļaus saknēm pēc iespējas dziļāk ieiet augsnē.
Negaidītas salnas gadījumā augus aplaista ar imunocitofītu vai cirkonu. Ir iespējams izmantot arī sīpolu mizu uzlējumu. Izmantot 10 l ūdens uz 0,5 litru burku ar mizām, uzvārīt un atstāt uz 12 stundām, pēc tam noliet šķidrumu caur sietu. Smidzināšanai atšķaidīt ar ūdeni attiecībā 2/10.
Gurķis ir prasīgs attiecībā pret mitrumu, it īpaši ziedēšanas un augļu nogatavošanās laikā. Tomēr, ziedēšanas laikā laistīšanu ir ieteicams samazināt, bet tad atkal atsākt. Tas veicinās ātrāku augļu veidošanos.
Karstā laikā gurķus ir ne tikai jālaista, bet arī bieži jāapsmidzina.
Automātiskās dārza laistīšanas sistēmas nodrošina augus ar vienmērīgu ūdens padevi visu sezonu, tādejādi nodrošinot augiem optimālus augšanas apstākļus.