Bojāto augļu un, piemēram, ābeļu kraupja bojāto lapu aizvākšana palīdz samazināt augļu puves, kaitēkļu un kraupja bojājumus dārzā. Tiesa, blīvi apdzīvotās vietās jādraudzējas ar kaimiņiem un jāapvienojas kopīgā cīņā. Regulāri aizvācot no augļu dārza bojātos augļus, acīmredzams efekts būs arī nākamajā gadā, bet vislabāk to varēs novērtēt trešajā ceturtajā gadā.
Ja nobirušās lapas nav iespējams savākt, var izmantot profesionālo audzētāju paņēmienus. Proti, rudenī tās var apsmidzināt ar 5% urīnvielas šķīdumu (5 g karbamīda iejauc 100 ml ūdens vai 50 g - 11, vai 0,5 kg - 10 1). Urīnvielā esošais slāpeklis palīdz augsnes mikroorganismiem sadalīt lapas, un tādās slimībām un kaitēkļiem ir pavisam niecīga iespēja saglabāties. Šādu šķīdumu var smidzināt netikai tur, kur lapas grūti savākt lielā apjoma dēļ, bet arī tur, kur pie tām grūti piekļūt, piemēram, bārbeļu un citu ērkšķaino krūmu stādījumos. Atkārtoti vari smidzināt agri pavasarī, tikai mazākā -2% - koncentrācijā.
Līdzīga iedarbība piemīt 6% maizes rauga smidzinājumam (60 g rauga uz 1 l ūdens).
Ar urīnvielas vai rauga šķīdumu vari aplaistīt arī komposta kaudzi. Parasti tajā ir sakrājies daudz lapu un tādu auga daļu, kas satrūd lēnām. Ja komposta kaudzē gadījies daudz puvušo augļu, tomātu, kartupeļu lakstu, vērts tiem ik pa slānim pārbērt pāri kādu mikrobioloģisko līdzekli, kas satur Tricho-derma sēnes, piemēram, Trihodermīnu vai Biomik-su, un salaistīt ar ūdeni.
