Brīvā dabā palmas ir tropu un subtropu augi, kas aug okeānu krastos, kalnainos apvidos, tropu mežos un tuksnešu oāzēs -vietās, kur ir daudz saules, gaismas, svaiga gaisa, siltuma un mitruma. Palmas arī telpās var izaug lielas līdz pat 3-4 metrus augstas.
Plaša un gaiša vieta
Palmām vajadzīga atbilstoša augstuma un pietiekami plaša telpa, jo palmas apgriezt nevar. Palmu lapas ir izvietotas simetriski ap taisnu stumbru, un tām ir vajadzīgs apgaismojums no visām pusēm. Ideāla vieta palmu audzēšanai ir ziemas dārzi ar stiklotiem griestiem un sienām. Nākamais labākais variants ir stūra dzīvoklis ar istabu, kurā logi ir no divām pusēm un palmu var novietot starp tiem. Ja palmu negroza, tās lapas tiecas uz vienīgā gaismas avota pusi, un palma aug šķība.
Ja vēlies palmu audzēt istabā, nozīme ir gaisa temperatūrai
Izšķir tropu un subtropu palmas, un tām ir atšķirīgi labturības noteikumi. Tropu palmām patiks augt 18-22 grādi (istabas temperatūrā) un vairāk grādu temperatūrā, bet subtropu palmām piemērotāks vēsāks klimats. Palmas, tāpat kā lielākā daļa citu telpaugu, necieš krasas un pēkšņas temperatūras svārstības. Ja jāizvēlas starp vēsu un karstu telpu, labāk palmas tomēr jutīsies vēsākā vietā, kaut gan daudzas sugas ir siltummīles. Augstākā temperatūrā palmas lapas ir jāapsmidzina ar mīkstu, siltu ūdeni, lai pasargātu no tīklērcēm, kas labi jūtas sausā un siltā gaisā.
Palmām patiks vēdinātas telpas
Gaisa apmaiņai pietiks, ja atvērsi logu uz dažām minūtēm. Tas īpaši svarīgi ziemā, jo palmām nepatiks straujas gaisa temperatūras svārstības un caurvējš. Tas svarīgs arī tāpēc, lai nesavairotos kaitīgu sēņu sporas - tās uzdīgstot bojā palmu lapas, stumbru, saknes.
Laistīšana
Palmas laista regulāri, bet nerada slapju zemi: tas palmām īpaši nepatiks ziemā. Jo siltāka telpa, jo biežāk tās jālaista. Vēsākā istabā var laistīt retāk. Tāpat jāuzmana, lai zeme nesablīvējas. Profilaktiski zemes virsējo kārtu puķupodā var sabakstīt ar dakšiņu. Ne tikai mazajos, bet arī lielajos podos augošās palmas ir jāsalej tā, lai ūdens izsūcas cauri visai augsnei un iztek uz paliktņa zem puķpoda, jo tad ir skaidrs, ka mitrumu dabūjušas ne tikai virsējās un vidējās saknītes, bet arī apakšējās. Ūdens jālej vienmērīgi pa visu augsni ap palmu. Ja to lej tikai vienā vietā, ar laiku izveidojas tāda kā ūdens caurule, pa kuru slapjums iztek uz paliktņa, bet liela daļa sakņu paliek nepadzirdītas.
Mēslošana
Palmas mēslo no pavasara līdz vēlam rudenim 1–2 reizes mēnesī, bet ziemā (no oktobra līdz februārim), kad gaismas ir maz un augšana nenotiek tik intensīvi, iztiek bez mēslošanas.
Ziemā, kad gaismas maz, palmām barības vielas nav nepieciešamas. Mēslošana jāatsāk pavasarī un jāturpina līdz vēlam rudenim. Ieteicams izvēlēties speciālo palmu mēslojumu, var izmantot, piemēram, ūdenī šķīstošos minerālmēslojumus. Mēslojums jādod vidēji reizi divās nedēļās-ja palma iestādīta barības vielām bagātā substrātā, to var mēslot reizi mēnesī, bet, ja tā aug parastā kūdras substrātā, tad jāmēslo katru nedēļu. Rudenī nav ieteicams palmas mēslot ar slāpekli.
Atbilstošs pods
Palmas sakņu sistēma iet dziļumā, tāpēc tai ir vajadzīgs pietiekami liels un dziļš pods. Tam noteikti jābūt ar caurumiem apakšā un ļoti labu drenāžu. Drenāžas kārtai var izmantot ke-ramzīta olīšus, sasistas ķieģeļu vai māla podu lauskas. Jo lielāks pods, jo biezāka drenāžas kārta jāber tā apakšā.
Piemērota augsne
Palmām vajadzīga pasmaga māla un smilts augsne (no vāji skābas līdz neitrālai pH reakcijai), kam pievieno labi satrūdējušu liepu un kļavu kompostu vai 3-4 gadus trūdējušu dārza kompostu. Pārstādot vecas palmas, nereti var redzēt, ka uz vienu pusi tām sakņu ir vairāk, bet uz otru - mazāk. Lai šādu palmu varētu ievietot podā pa vidu, drīkst apgriezt tās saknes, kas podā neietilpst. Apgriezto sakņu galiem jāļauj apdzīt, tāpēc palmu pēc pārstādīšanas nedēļu vai divas atkarībā no istabas temperatūras laista ļoti minimāli, lai sakņu griezuma vietas pasargātu no puves.
