Kāpostu kultūrās ir daudz vitamīnu un minerālvielu, kas padara tos neaizstājamus ikdienas uzturā. Un īpaši garšīgs būs pašu gatavots audzēts augs.
Kāpostu audzēšanas process dalās posmos -
no sēklu iegādes līdz stādīšanai zemē un turpmāka auga kopšana. Kad iegādātas lapu kāposta sēklas, pavasara mēnešos tās jāiesēj zemē, kasetēs vai podiņā, atkarībā no tā, kur to gribēs audzēt – telpās, siltumnīcā vai uz klaja lauka.
Kāpostaugus, pie kuriem pieder arī sinepes, redīsi, kāļi, kressalāti, nevajadzētu sēt vai stādīt blakusrindās, blakuslaukos. Starp kāpostu rindām var stādīt, piemēram, selerijas, lai nojauktu ceļu kāpostu kaitēkļiem.
Slikti kaimiņi kāpostiem ir
visi sīvie augi – sīpoli, ķiploki, puravi, kā arī pupiņas, zemenes un tomāti. Krustziežiem uzbrūk spradži, tie slimo ar bakteriālo puvi, kad izpūst kāposta kacens. Infekcija saglabājas augsnē vairākus gadus.
Labie kaimiņi kāpostiem ir
bietes, selerija, sīpoli, zemenes, dilles, kartupeļi, samtenes, kaķumētra un cīnijas.
Kāpostaugus ieteicams audzēt ar dēstiem kastēs vai podiņos. No iesēšanas līdz stādīšanai laukā paiet aptuveni 60–80 dienas, tāpēc var sēt jau marta sākumā. Aprīļa beigas ir pēdējais laiks plēves siltumnīcās vai lecektīs sēt kāpostaugus - galviņkāpostus, ziedkāpostus, brokoļus, Pekinas, kā arī Ķīnas un lapu kāpostus.
Augsnei stādāmajā vietā jābūt trūdvielām bagātai.
Kasetes ar ligzdas lielumu 3-3,5 cm piepildi ar bagātinātu kūdru un katrā ligzdā sēj pa vienai sēklai. Jāņem vērā, ka lapu kāposti strauji vairojas un aizņems daudz vietas.
Attālums starp rindām
agrīnām šķirnēm - 0,5 m, starp augiem - ne mazāks par 0,25 m, bet sezonas kāpostiem un vēlīnām rindām novietojiet tos attiecīgi 0,6 m un 0,35 m attālumā. Ziedkāposti tiek stādīti rindās, kas atrodas 50 cm attālumā viens no otra, savukārt augi tiek stādīti 20–40 cm attālumā, šķirnes ar lielām galvām jāstāda lielākā attālumā vienam no otra.
Sējumu aplaisti un novieto siltumnīcā uz plauktiem vai uz grīdas, vai uz paliktņiem. Starp grīdu vai plaukta virsmu un kasetes pamatni jābūt vismaz 5-10 cm gaisa spraugai, lai novērstu sakņu iznākšanu ārā caur drenāžas caurumu. To var panākt, novietojot kasetes uz otrādi apgāztiem podiem vai redeļu kastēm. Ja kasetes liksi tieši uz aukstas grīdas, substrāts ligzdās ilgi nespēs iesilt, tāpēc sēklas dīgs ilgi. Gaisa sprauga nodrošina arī vienmērīgāku mitrumu visās ligzdās, jo ļauj notecēt liekajam ūdenim.
Sējumu apsedz ar plēvi. To vari likt tieši uz kasetēm, bet vari iespraust kasešu stūros 10-15 cm garus mietiņus un klāt plēvi uz tiem - veidosies miniatūra siltumnīca. Saulainā laikā kāpostaugi mēdz sadīgt 3-5 dienās, un, ja jaunos augus neuzpasē, saskaroties ar plēvi, tie ļoti ātri var apdegt. Mazā siltumnīca kāpostus pasargās no saskares ar plēvi.
Kad dīgļlapas dēstiem pilnīgi atveras, plēvi noņem, bet tās vietā sējumu apsedz ar agrotīklu, lai aizsargātu no aukstuma naktīs.
Lapu kāpostu audzēšanā svarīgi ievērot regulāru laistīšanu. Ideālā kombinācija ir vēss klimats un mitra augsne.
Ja kāpostus ēd tārpi vai piemeklē citas vainas, tad vēlams izmantot mulču, piemēram, no salmiem vai zāles.
Tā kā kāpostaugi jālaista bieži, tāpēc barības elementu krājumi, kas ir substrātā, drīz vien tiek patērēti vai izskaloti. Kad augiem sāk veidoties pirmā īstā lapa, jāsāk papildmēslošana.