Kaut arī kvinoju šodien iespējams nopirkt daudzos veikalos, daudziem tas joprojām ir svešs, nezināms un nepagaršots pārtikas produkts. Tomēr, kvinoja ir produkts, kuram uztura vērtību ziņā ir maz konkurentu, un tas būtu jālieto katram. Tiesa, lēta kvinoja nav, taču vērtīga gan - ne velti pasaulē ierindota starp superproduktiem, kas dara brīnumus.
Kvinojas dzimtene ir
Andu kalni – mūsdienu Bolīvija, Čīle, Peru, Kolumbija, kas senos laikos bija inku zemes. Arī šodien kvinojai ierādīta nozīmīga vieta Andu iedzīvotāju ēdienkartē. Kvinoja ir pasargājusi no bada daudz cilvēku, jo tā spēj augt lielā augstumā, karstā saulē, aukstā gaisā, sāļā un smilšainā augsnē, iztiekot ar nelielu ūdens daudzumu.
Kvinojas putraimi atgādina
prosu, tā nav graudaugs, bet gan ietilpst balandu dzimtā. Kvinojas radinieki ir spināti, bietes vai sētmalē augošās balandas.
Mūsdienās, kad uztura speciālisti iesaka atteikties no miltu produktiem un neiesaka aizrauties ari ar pulēto risu lietošanu uzturā, savu bagātīgo uzturvielu dēļ kvinoja ir teicama alternatīva.
Salīdzinājumā ar miežiem, kukurūzu un kviešiem kvinoja ir krietni bagātāka ar dzelzi, varu, mangānu un cinku, tajā ir arī vairāk kalcija, magnija un kālija, toties mazāk nātrija.
Kvinoja nesatur glutēnu,
un tās sastāvā ir daudz šķiedrvielu, dažādu vitamīnu (B1, B6, B9), sirds veselībai noderīgo nepiesātināto taukskābju un antioksidantu, kuru koncentrācija reizēm var būt pat lielāka nekā dzērvenēs vai brūklenēs. Kvinoja ir pilnvērtīgs olbaltumvielu avots (18%), jo tajā ir vairāk olbaltumvielas, nekā graudaugu produktos.
Noderīga svara samazināšanai, kaulu, smadzeņu, ādas un asinsvadu veselībai, samazina asinsspiedienu un krūts vēža risku, ārstē diabētu un migrēnu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Kvinojas labo darbu sarakstu varētu turpināt un turpināt.
Veikalu un lielveikalu plauktos atrodamas sarkanas, melnas un bēšas krāsas kvinojas sēkliņas - vērtīgas un uzturā lietojamas ir visas.
Kā lietot uzturā kvinoju:
Pirms vārīšanas derīgi ir kvinoju noskalot vai pat mazliet pamērcēt aukstā ūdenī. Uz vienu krūzīti kvinojas lej 2 krūzītes ūdens un vāra tāpat kā rīsus - apmēram 20 minūtes, līdz sēkliņas kļūst mazliet caurspīdīgas un nav vairs cietas (uzkožot tās viegli kraukšķ).
Ja vēlas kvinojai piešķirt izteiksmīgāku garšu, pirms vārīšanas graudiņus var piecas minūtes grauzdēt uz sausas pannas, pastāvīgi maisot.
Kvinojai piemīt īpašība pastiprināt garšu visam, kas tai pievienots, - tas nozīmē, ka gan sāls, gan jebkuras citas garšvielas produktam jāpievieno ļoti maz.
Kvinoja lieliski iet kopā ar visdažādākajiem lapu un dārzeņu salātiem. No kvinojas var gatavot rīta putru - pieliek klāt riekstus, svaigas ogas vai augļus. Kvinojas sēkliņas var piebērt, cepot kūkas, cepumus vai plātsmaizes. Kvinoju liek pie zupām, pasniedz kā piedevu gaļas un zivju ēdieniem.
Vistas fileja kvinojas panējumā
500 g vistas filejas bez ādas, 150 g vārītas kvinojas 1 olas baltums sāls, maltu piparu maisījums, rīvmaize, eļļa cepšanai
Vārītu kvinoju izber uz alumīnija folijas, plānā kārtiņā izlīdzina un vienmērīgi pārkaisa ar rīvmaizi. Vistas fileju sagriež iegarenos salmiņos, ieberzē ar sāli un pipariem, apmērcē viegli sakultā olas baltumā un apviļā kvinojas un rīvmaizes maisījumā. Cep sakarsētā eļļā no abām pusēm. Pasniedz ar dārzeņu salātiem.
