Runājot par miglošanu ir ļoti daudz neskaidrību, nezināšanu un aizspriedumu.
Piemēram, viens no visbiežāk dzirdētajiem aizspriedumiem ir, ka visas importa ogas ir kaut kā ķīmiski apstrādātas audzēšanas procesā. Un gan jau arī pašu zemnieki nav bez grēka, jo ir dzirdēti nostāsti, ka zemnieki vakaros brauc uz lauka un kaut ko miglo. Viens, ko zemnieki smidzina ir barības vielas, lai augam nekā netrūktu un šo vielu augi uzņem caur lapām.
Piemēram krūmmelenēm pesticīdus vispār nelieto, jo ir ļoti maz slimību un kaitēkļu, kas kaitētu krūmmelenēm. Viens no krūmmeleņu kaitēkļiem ir augļmušiņa, bet pret to ar pesticīdiem nav iespējams cīnīties, jo šis dozofils sadēj oliņas gandrīz gatavās ogās - īsi pirms novākšanas.
Savukārt vismaz 30% zemeņu Eiropā šobrīd audzē paceltajās renēs. Līdz ar to ogām nav saskare ar zemi un herbicīdi nav nepieciešami. Bet vietās, kur zemenes audzē uz zemes, zeme tiek noklāta ar mulčas plēvi un līdz ar to herbicīdi arī nav nepieciešami. Ar insekcīdu zemenes netiek apstrādātas, jo tām nav gandrīz nekādu kaitēkļu.
Vispasaules problēma zemeņu audzētājiem ir pelēkā puve (Botrytis cinerea).
Pelēkā puve ir postoša slimība. Pelēkās puves attīstība atkarīga no laika apstākļiem. Sausā laikā slimība var neizplatīties, taču mitrā un karstā laikā slimība var būt ļoti postoša. Tās attīstību veicina arī pārmērīgi lielas mēslojuma (it īpaši slāpekļa) devas. Ja oga ir inficēta ar pelēko puvi, tad zemenes var novākt pat ļoti labā izskatā, bet nākamajā dienā tā būs sapuvusi. Pelēko puvi veicina augsts gaisa mitrums un mērena gaisa temperatūra, kā arī novājināti augi, kas cietuši no sala vai citiem nelabvēlīgiem apstākļiem.
No zemeņu pelēkās puves visvairāk cieš zemeņu šķirnes ar mīkstākām ogām un nenoturīgiem ķekariem - zemenēm, kas guļ nezālēs.
Mazāk pūst
zemenes ar stāviem ķekariem un stādījumos, kas mulčēti ar salmu vai sintētisko segumu, tāpēc ka ogas nesaskaras ar zemi.
Lai cīnītos ar pelēko puvi, tiek izmantoti pesticīdi.
Taču siltās zemēs, kā piemēram Grieķija, pelēkā puve nav drauds, jo šeit valda saule un siltums. Mūsdienās zemeņu audzētāji pret pelēko puvi cīnās ar pareizu mēslošanu, izmantojot mikrobioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, kamenes, ko izmanto zemeņu apputeksnēšanai. Tas darās sekojoši - uz kameņu stropiem tiek uzliktas ierīces, kas katru kameni, kura nāk ārā no mājiņas, appūderē ar trihodermas sporām (trihoderma ir sēnes, kas iznīcina citas - sliktās sēnes). Tad appūderētā kamene aizlido uz zemeņu stādu un apputeksnē ziedus ar trihodermas sporām. Rezultātā, kad uz zemeņu ziediem nonāk pelēkās puves sporas, trihodermas jau ir savairojušās un gaida, kad varēs pelēkās puves sporas apēst.
Kas ir kas - herbicīdi, fungicīdi, insekcīdi un pesticīdi?
Herbicīdi - augu aizsardzības līdzekļi pret nezālēm;
Fungicīdi - augu aizsardzības līdzekļi pret sēņu slimībām un puvēm;
Insekcīdi - augu aizsardzības līdzekļi pret kaitēkļiem;
Pesticīdi - visi trīs augstāk minētie kopā.
Uzlīmes uz banāniem, āboliem un citiem augļiem. Vai Jūs zināt, ko tās nozīmē?
Zemāk īsi pastāstīsim, kāpēc ir nepieciešams pievērst uzlīmēm uzmanību un kā lasīt informāciju uz tām.
- Ja uz uzlīmes ir 4-zīmju kods un tas sākas ar cipariem 3 vai 4, tas nozīmē, ka produkts tika audzēts pēc intensīvās metodes - audzēšanas laikā tika izmantots mēslojums un pesticīdi.
- Ja produktam ir 5-zīmju kods un tas sākas ar ciparu -
- 9, tas nozīmē, ka produkts tika audzēts tradicionālā veidā (organiski), kā to dara jau tūkstošiem gadu;
- 8, tas nozīmē, ka produkts ir ģenētiski modificēts vai mūsdienās pazīstams kā GMO.
