Malkas izvēle, žāvēšana un skaldīšana ir būtiski aspekti, lai nodrošinātu efektīvu un ilgstošu siltumu ziemā.
Kādu malku izvēlēties?
- Ozols un osis ir stipras koku sugas, kas nodrošina augstu degšanas temperatūru un ilgu siltumatdevi. Tomēr šī malka var būt pārāk karsta podiņu krāsnīm, tāpēc to ieteicams izmantot centrālapkures iekārtās vai sajaucot ar citām malkas sugām.
- Bērzs ir populāra izvēle, kas deg vienmērīgi un ilgi, tomēr rada daudz sodrēju. Lieliska kombinācija ir bērzs ar apsi, jo apse palīdz samazināt kvēpus.
- Skujkoki, piemēram, egle un priede, nodrošina siltumu, bet rada daudz sodrēju, tāpēc krāsns bieži jātīra. Turklāt šie koki sprakšķ, kad sadeg, tāpēc jāuzmanās no dzirkstelēm.
Kā malku žāvēt?
- Malku var žāvēt šķūnī ar ventilējamu sienu vai zem nojumes, kur tā ir pasargāta no nokrišņiem un labi vēdinās. Sākumā malku žāvē uzreiz pēc skaldīšanas, vēlāk to var sakraut ciešāk, lai pilnībā izžūtu.
- Ja šķūnis nav pieejams, malku var kraut “ielās” – trijās vai četrās rindās, vērstām pret vēju, lai veicinātu ātrāku žūšanu. Kad malka ir pietiekami sausa, tā jāapsegt, lai pasargātu no nokrišņiem, bet nodrošinātu ventilāciju no sāniem.
- Svarīgi ir sarūpēt malku laikus, jo tai jāžūst vismaz vienu gadu. Cietajiem kokiem, piemēram, ozolam un osim, jāļauj žūt pat divus gadus.
Kā malku skaldīt?
- Smalki saskaldīta malka ātri deg ar lielu liesmu, bet neatstāj daudz ogļu, tāpēc ir piemērota īsākam kurināšanas laikam.
- Vidēja izmēra pagales ir piemērotas podiņu krāsnīm, jo tās nodrošina vienmērīgu un ilgstošu siltumu, palīdzot sienām uzsilt un uzturēt siltumu.
- Rupji saskaldīta malka deg lēnāk un ilgāk, kas ir ideāli aukstām ziemas dienām, kad nepieciešams ilgstoši uzturēt siltumu.
