Malka, tāpat kā cilvēki, mēdz būt dažāda un ar savu raksturu. Lielākoties malkai izmanto lapu koku sugas, bet var izmantot arī skujkokus – priedi un egli.
Malkas smarža un dzirksteļu sprakšķi krāsnī vai kamīnā sasildīs ne tikai telpas, bet arī sirdis, kā arī malka telpu piepildās ar patīkamu smaržu. Dzirksteles lec no egles un priedes malkas, tāpēc jāparūpējas, lai kamīnam būtu aizsargstikls vai aizslietnis, kas aiztur dzirksteles.
Malkas siltumatdeve ir atkarīga no koka sugas, mitruma un vietas, kur koks audzis. Visblīvākā malka ir no ozola un oša koka, bet laba siltumatdeve ir arī bērzam, ievai, kļavai. Par kvalitatīvāko uzskata ozola, oša, bērza, apses un priedes malka.
Apses malku ir grūti iekurināt, tāpēc apses pagales pieliek pēc iekurināšanas ar citu malku.
Egle omulīgai sprakstēšanai
Ja uguns liesmā patīk ne vien raudzīties, bet arī ieklausīties, piemērotākā būs sveķainā egles malka. Egles malkai ir ļoti liela siltuma atdeve, un tā degot sprakšķēs un dzirksteļos.
Kamīnā egles malku var dedzināt tīrā veidā, taču kurinot krāsni, ieteicams to sajaukt ar lapu kokiem attiecībā 3:4.
Vissmaržīgākā ir priedes un liepas malka
Spēcīgāks aromāts būs no svaigi skaldītas priedes malkas un liepas malka. Smaržīgākā malka ir no stumbra augšējās daļas jeb tievgaļa, kur visvairāk aug jaunie zari un kur ir vairāk sveķu. Nav obligāti jākurina priedes malka, lai tā radītu patīkamu aromātu. Ilgstošu smaržu tā dos arī tad, ja malka būs vien nokrauts blakus krāsnij.
Jāatceras, ka priedes malka ir ļoti sveķaina un mājās labāk to glabāt malkas kastē vai grozā, lai nesasmērētu grīdu un sienu. Priedes malka sadegot dod lielāku karstumu nekā egles malka.
Liepas malku ir grūti aizdedzināt. Tā deg lēni, bet karstums pēc tam ir ilgs un noturīgs. Liepas malku nav ieteicams glabāt ilgāk par 2 gadiem.
Skuju koku malka sprakšķ un dzirksteļo, tādēļ nav piemērota vaļējiem kamīniem.
Kļava, ozols, osis, ābele, ķirsis, plūme un bumbiere – ilgai un lēnai liesmai
Pateicoties lielajam blīvumam, kļavas, ozola, oša, ābeles, ķirša, plūmes un bumbieres malka deg ar karstu un mierīgu liesmu un veido ogles, kas vēl ilgi kvēlo un izdala siltumu. Šai malkai nav izteiktas smaržas, tā nedūmo un nesprakšķ.
Šī malka ir piemērota kamīnam, taču dēļ karstuma nav ieteicams ar to kurināt metāla, ķieģeļu un podiņu krāsnis, jo tās degšanas temperatūra ir ļoti augsta un karstums var deformēt krāsni. Šādām krāsnīm piemērotākā būs vieglāka malka, ar pavisam nelielu cietās koksnes piejaukumu.
No Latvijā izplatītākajām koksnēm ozolam ir vislielākā siltumatdeve.
Kadiķis – svētku smaržai
Kvēpinot kadiķa zariņu, mājās ne vien varot atbrīvoties no sliktās enerģijas un vīrusiem, bet arī radīt patīkamu smaržu. Ziemassvētku laiks ir īpaši piemērots, lai iesmaržinātu māju ar gruzdošu kadiķa zariņu. Turklāt, pievienots malkai, liesmās tas arī omulīgi sprakšķēs.
Ja pie mājas aug kadiķis, to, ik gadu apgriežot, zariņus var izkaltēt un ziemā padedzināt, lai iesmaržinātu māju.
Kadiķu populācija Latvijā nav liela, tāpēc tos mežā nedrīkst cirst, kā arī tiem lauzt zarus.
Bērzu malka smaržai un skaistumam
Bērza malka ir visizplatītākā. Tā nedzirksteļo, bet deg ar vienmērīgu, ilgu liesmu. Siltumspēja (atdotā siltumenerģija) ir lielāka nekā skujkoku malkai. Salīdzinoši ar citām malkām, bērza malka veido vairāk sodrējus un pelnus. Visvairāk kvēpu rada degošas tāsis, pat kamīna durtiņu stikls var palikt melns. Risinājums – noplēst tāsis vai kurināt kopā ar apses, oša vai ozola malku attiecībā 4:1. Apses malkai sadegot, tās dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem.
Bērzu malkas pagales ar tāsi skaisti izskatās krāvumā pie krāsns vai kamīna. Tā deg ilgi, ar vienmērīgu liesmu. Bērza malkai smarža saglabājas pat divus gadus.
Alkšņa malka degot dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo.
Alkšņa malka žūstot pagaļu gali ar laiku iekrāsojas skaisti sarkanbrūnā krāsā. Degot dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Alkšņa malkas aromāts saglabājas pat pēc trim radiem.
Alksnis der jebkurai cietā kurināmā apkures ierīcei.