Kārtīgs mājas saimnieks par malku parūpēsies jau laicīgi. To var glabāt šķūnī, nojumē, novietnē vai mākslinieciski krautās grēdās.
Ņem vērā!
Pareizā laikā nozāģēti koki ātrāk izžūs, nebojājas, nevērpjas žūstot un tajos nemetas ķirmji.
Lapu kokus iesaka zāģēt vecā Mēnesī, savukārt skuju kokus – Jaunā mēnesī.
Ja malkai izvēlas zāģēt zaļus kokus
tai jāžūst 2-3 gadi. Bet nedrīkst malku glabāt arī ļoti ilgi, jo tad tai samazinoties siltumatdeve.
Cietajiem kokiem (kļavai, osim, ozolam)
ir lielāka siltumatdeve, nekā pārējiem kokiem. Tāpēc tos krāsnī piemet tikai dažas pagales. Cietās malkas radītais karstums ir līdzīgs ogļu radītajam karstumam, tāpēc kurinot krāsni ar tīru šādu malku, krāsns no karstuma var sasprāgt.
Vispateicīgākā kurināšanai
ir bērza malka. Tā ir viegli aizdedzināma, deg vienmērīgi un siltumatdeve tai ir lielāka, nekā priedes malkai. Taču bērza malka satur darvu, tāpēc, lai krāsns nedūmotu un neaizkvēptu dūmvads tā ir kārtīgi jāizžāvē.
Pateicīgs podiņu krāsns un kamīna kurināšanai ir arī melnalksnis un baltalksnis. Tie ātri žūst, labi deg, nerada sodrējus un dod jauku aromātu.
Priede
satur sveķi, kas sadegot šprakšķ un dzirksteļo. Tāpēc priedes malka nav īsti piemērota atvērtiem kamīniem, jo dzirksteles uz grīdas ir ugunsbīstamas. Priedes malka degot izdala sveķus, kas aizkvēpina skursteni un kamīna stiklu.
Apse
attīra skursteņus, bet tai ir maza siltumatdeve. Tāpēc to iesaka jaukt ar citu malku.
