Spānijas kailgliemeži (Arion vulgaris) ir invazīva un iznīcinoša suga, kas ātri izplatās dārzos un lauksaimniecības teritorijās, radot nopietnus bojājumus augiem. Šie gliemeži, kuru ķermeņa garums var sasniegt 7 līdz 14 centimetrus, ir bīstami dārza kaitēkļi, kas ir ierindojušies pasaules simt visinvazīvāko sugu vidū. Lai gan šo dzīvnieku izplatība ir nepatīkama un rada ievērojamu kaitējumu augiem, tomēr dabā katrai dzīvai būtnei ir sava loma – arī kailgliemežiem, kas palīdz pārstrādāt organiskas vielas un uzlabot augsnes kvalitāti.
Latvijā pirmo reizi Spānijas kailgliemeži tika konstatēti 2009. gadā Pastendē, un kopš tā laika tie turpina izplatīties citos reģionos. Pēc krāsas šie gliemeži var būt oranži, brūngani vai netīri pelēki, un to ķermenis ir nedaudz saplacināts, ar izteiktiem izciļņiem uz muguras. Spānijas kailgliemeži ir īpaši postoši dārza un lauksaimniecības kultūrām, jo tie spēj iznīcināt dažādus augus, ātri vairojoties un atstājot līdz pat 70 olām vienā dējumā.
Cīņa ar šiem kaitēkļiem ir būtiska, lai ierobežotu to nodarīto postu. Viens no efektīvākajiem un biežāk izmantotajiem veidiem ir kailgliemežu nolasīšana. Vislabāk to veikt agri no rīta vai vakarā, kad gliemeži iznāk no savām slēptuvēm, jo šajā laikā tie ir visvieglāk pamanāmi. Gliemežus var savākt manuāli, bet pēc tam tie ir jāiznīcina, izmantojot vairākas metodes. Viens no efektīvākajiem veidiem ir ievietot salasītos gliemežus traukos ar 10% sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu, kas ātri iznīcina kaitēkļus. Tā kā kailgliemeži ir izturīgi, traukiem vienmēr jābūt ar vāku, lai tie nevarētu izbēgt.
Papildus ķīmiskajiem šķīdumiem ir iespējamas arī citas metodes, lai gliemežus iznīcinātu. Viena no vienkāršākajām un dabiskākajām metodēm ir apliet savāktos gliemežus ar verdošu ūdeni, kas momentā tos iznīcina. Alternatīvi gliemežus var ievietot saldētavā uz divām nedēļām vai turēt traukā saulē, kur tie ātri aizies bojā karstuma ietekmē. Svarīgi savākt kailgliemežus vasaras sākumā, pirms tie paspējuši vairoties un atstāt pēcnācējus.
Ja gliemežu atliekas nav apstrādātas ar sāli, tās var izmantot arī kā mēslojumu. Vasaras pirmajā pusē savāktos gliemežus var ierakt zem kokiem vai krūmiem, kur tie sadalīsies un palīdzēs uzlabot augsnes kvalitāti. Taču vēlāk vasarā, kad gliemeži jau sākuši vairoties, labāk ir savāktos kaitēkļus sadedzināt, lai neizplatītu vēl vairāk olas. Gliemežus nekādā gadījumā nedrīkst mest kompostā, jo tas piesaistīs citus gliemežus un veicinās to izplatību.
Lai palīdzētu kontrolēt gliemežu populāciju, teritorijā var izvietot slazdus. Tos var izgatavot no kartona kastēm vai burkām, kas piepildītas ar gliemežu iecienītiem kārumiem, piemēram, salātu lapām vai kaķu barību. Šie slazdi piesaistīs gliemežus, un tas ļaus tos vienkāršāk savākt.
Jāņem vērā, ka gliemežus nedrīkst vienkārši aiznest no savas teritorijas uz kādu citu vietu un palaist vaļā, jo tie turpinās nodarīt kaitējumu jebkurā vietā, kur tie nonāks. Gliemeži, lai arī izskatās lēni, ir ļoti mērķtiecīgi un var pārvietoties ar ātrumu līdz pat 3,5 metriem stundā, tādēļ tie spēj atrāpot atpakaļ uz jūsu dārzu, ja netiks iznīcināti.
Cīņā ar Spānijas kailgliemežiem svarīgi ir ne tikai mehāniski iznīcināt kaitēkļus, bet arī nepieļaut to nonākšanu dārzā. Tāpat ieteicams rūpīgi sekot līdzi teritorijai un veikt profilaktiskas darbības, lai samazinātu gliemežu populācijas izplatību.