Zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa), pazīstams arī kā parastais racējcircenis, ir izplatīts kaitēklis Latvijas dārzos un siltumnīcās. Tas var nodarīt būtiskus bojājumus dažādiem augiem, īpaši tomātiem, salātiem un redīsiem. Šajā rakstā aplūkosim zemesvēža dzīvesveidu, nodarīto kaitējumu un efektīvas apkarošanas metodes.
Zemesvēža dzīvesveids un izskats
Zemesvēži dzīvo pazemē, izveidojot sarežģītus alu labirintus mitrā un irdenā augsnē. Tie reti parādās virszemē, galvenokārt naktīs. Pieauguša zemesvēža ķermeņa garums ir 3,3 līdz 6 cm, un tas ir tumši brūnā krāsā, klāts ar īsiem, samtainiem matiņiem. Spēcīgie žokļi un racējtipa priekškājas ļauj tiem efektīvi rakt augsnē un baroties ar augu saknēm, stublājiem un citiem kukaiņiem.
Nodarītais kaitējums
Zemesvēži apgrauž jauno augu saknes, stublājus un dīgstus, kā arī jaunās lapiņas, izraisot augu novīšanu un nokalšanu. To izraktās alas veicina augsnes izžūšanu, kas apgrūtina barības vielu un mitruma piegādi augiem. Īpaši tiek bojāti tomātu, salātu un redīsu stādi.
Apkarošanas metodes
Lai efektīvi cīnītos ar zemesvēžiem, nepieciešama sistemātiska pieeja vairāku gadu garumā:
-
Dziļa augsnes apstrāde rudenī: Vēlā rudenī ieteicams augsni uzrakt 25–30 cm dziļumā, regulāri irdināt un pārrok komposta kaudzes, lai iznīcinātu kaitēkļu ziemošanas vietas.
-
Mākslīgu ziemošanas vietu izveide: No augusta līdz oktobrim izrok 40–50 cm dziļas bedrītes, piepilda tās ar zirgu mēsliem vai kompostu. Kad temperatūra pazeminās zem 0 °C, bedrītes atrok un iznīcina tur salīdušos zemesvēžus.
-
Aizsargbarjeru izveide: Vietās, kur zemesvēži koncentrējas visvairāk, veido aizsargbarjeras, izmantojot 2 m garus koka dēļus vai plastmasas, šīfera plāksnes. Barjeras ierok 20–25 cm dziļi, atstājot 3–4 cm virs zemes. Vietā, kur tās krustojas, izveido padziļinājumu un ieliek ķeramtrauku – piemēram, pārgrieztu plastmasas pudeli vai stikla burku. Šīs lamatas ierok augsnē tā, lai to mala atrastos puscentimetru zem augsnes virskārtas. Kukaiņu pievilināšanai traukā var ieliet alu vai ielikt satrūdējušu kūtsmēslu piciņu. Pēc nedēļas zemesvēžus savāc un iznīcina.
-
Atbaidošu augu stādīšana: Pa dobes vai lauka perimetru iestāda samtenes, jo to sakņu smarža atbaida zemesvēžus. Tāpat efektīvi ir ķiploki, fritilārijas un krizantēmas.
-
Regulāra augsnes irdināšana: Bieža un dziļa zemes irdināšana, rindstarpu rušināšana palīdz iznīcināt zemesvēžu alas un samazināt to populāciju.
-
Ķeramtrauku izmantošana: Izvieto lamatas, piemēram, plastmasas traukus vai stikla burkas, kurās ielej alu vai citu rūgstošu šķidrumu, lai pievilinātu zemesvēžus. Regulāri jāpārbauda un jāiztīra lamatas.
Zemesvēži var radīt ievērojamus zaudējumus dārzos un siltumnīcās, taču, izmantojot iepriekš minētās metodes, iespējams efektīvi samazināt to populāciju un aizsargāt augus. Svarīgi ir veikt šos pasākumus sistemātiski un ilgtermiņā, lai panāktu vislabākos rezultātus.
