Visbiežāk savos dārzos, ja tie nav tuvu mežam, sastopam melnās skudras (Lasius niger). Dārzos, kas atrodas meža malā, pavasaros var ienākt arī meža skudras. Dārza skudras nedzīvo augsnes intensīvās apstrādes vietās. Skudrām patīk miers, jo mājokļa iekārtošanā tiek ieguldīts liels darbs.
Melnām skudrām patīk siltums un mitrums, tāpēc tās bieži ierīko pūzni siltumnīcās starp kūdras podiņiem.
Skudru kaitīgums dārzā nav viennozīmīgs - to klātbūtnei dārzā ir gan labās, gan sliktās puses.
Cīņa ar skudrām ir samērā sarežģīta, tomēr iespējama. Bet, ar cīņu nevajadzētu pārspīlēt, jo, lai cik tas nebūtu dīvaini, skudras dārzā veic daudz labu darbu. Piemēram, tās dārzā iznīcina kaitēkļus un rušina zemi.
Viena skudru pūžņa iemītnieki gada laikā iznīcina līdz pat 20 miljoniem dārza kaitēkļu (darba skudras pārtiek arī no beigtiem kukaiņiem, mirušu dzīvnieku atliekām).
Vietās, kur mājo skudras, augsnē būtiski palielinās kālija un fosfora daudzums. Turklāt skudras pārveido šīs vielas šķīstošā formā, kas atvieglo augiem to uzņemšanu. Tai pat laikā skudru klātbūtne palielina augsnes skābumu, kas vairs nav nemaz tik labi.
Tomēr par daudz savairojušās skudras var ievērojami kaitēt dārzam.
Skudras bojā peoniju un citu ziedu pumpurus un ziedus, saldas ogas un dārzeņus (zemenes, ķirbjus, burkānusu.c.).
Viens no nopietnākajiem skudru radītiem dārza apdraudējumiem ir laputu pārnešana uz veseliem augiem. Laputis ir viens no bīstamākajiem dārza kaitēkļiem, jo tās sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības. Skudrām garšo laputu izdalītais saldais šķidrums (medusrasa), tāpēc tās sargā laputis no to dabiskajiem ienaidniekiem - mārītēm. Tāpēc, iznīcinot skudras, var izvairīties arī no laputa radītā posta.
