Rudens ir labākais laiks komposta veidošanai. Dārzā rodas daudz organisku atkritumu, un daudz saimnieciskāk būtu tos izmantot kompostā, nevis izmest un izvest.
Pareizi veidotam kompostam nav sliktas smakas, tas smaržo pēc svaigas zemes. Gatavs komposts ir sauss, irdens, tumšs, bez pelējuma un kukaiņiem. Mūsdienu komposta tvertnes un kastes spēj atrisināt visas ar organisko atkritumu pārstrādi saistītās problēmas.
Kāpēc veidot kompostu
- Iespēja baudīt bagātīgāku ražu, krāšņākus ziedus un uzlabot augu noturību pret slimībām
- Jūs ietaupāt naudu par atkritumu izvešanu un pārstrādi, auglīgu augsni un minerālmēsliem
- Tiek bagātināta augsne, uzlabots tās ķīmiskais līdzsvars un spēja akumulēt barības vielas un ūdeni
- Kompostu viegli iegūt un ērti izmantot zemes mēslošanai un uzlabošanai (var izklāt uz augsnes virskārtas kā mulču, izmantot kā šķidro mēslojumu vai iestrādāt tieši augsnē)
- Jūs saudzējat dabu, samazinot atkritumu apjomu, kā arī palielinās dzīvnieku sugu bioloģiskā daudzveidība Jūsu dārzā
Kompostā var izmantot 50% atkritumu
Ja visu rūpīgi sajauc un liek pārmaiņus pa kārtām, tad kompostā var izmantot gandrīz visus augu izcelsmes atkritumus, turklāt dažādība nāk tikai par labu.
Piemēram, svaigi pļauta zāle, lapas, zariņi, saknes, nokrituši augļi, izravētās nezāles, kurām nav nobriedušas sēklas, grieztie ziedi, veci istabas augi, dārzeņu mizas un atgriezumi, kafijas biezumi, olu čaumalas un citi ēdienu pārpalikumi.
Var izmantot arī kūtsmēslus, salmus, šķeldu, skaidas, un papīru nelielos daudzumos.
Jāievēro daži vienkārši pamatprincipi
Komposta masa ir vairākas reizes jāapmaisa, lai pievadītu skābekli, un sausā laikā jāaplaista.
Organisko materiālu mazliet sasmalcinot un pievienojot nedaudz augsnes, trūdēšanas process noritēs ātrāk. Pārāk sīki sasmalcināt nav ieteicams, jo tad veidosies bezskābekļa vide, kas samazinās kompostēšanās ātrumu.
Procesa paātrināšanai var izmantot arī īpašus bioloģiskus līdzekļus.
Kādai jābūt komposta tvertnei
Izvēloties komposta kasti, laicīgi padomājiet par vēlamo izmēru, balstoties uz plānotajiem organiskā materiāla apjomiem. Kastes materiāls var būt jebkāds: metāls, koks, plastmasa. Galvenais, lai tas spētu izturēt slodzi, kā arī labi saglabātu siltumu, kas veicina mikroorganismu darbību.
Koka komposta kasti var pagatavot pašu spēkiem, un vieglāk to darīt divatā. Darbs ir laikietilpīgs, jo dēļi jāatbrīvo no mizām un jāapstrādā, lai neieviestos kaitēkļi. Turklāt mitruma ietekmē dēļi mēdz bojāties un deformēties, tādējādi nepareizi izveidotas koka komposta kastes mūžs var būt īss.
Lai izvairītos no pūšanas vai pelējuma veidošanās, komposta kastē ir jānodrošina gaisa apmaiņa. Kastes sienās un pamatnē ir jābūt īpašām atverēm, lai neuzkrātos ūdens un lai brīvi piekļūtu gaiss. Jābūt arī vākam, kas pasargā kompostu no nokrišņiem, putniem un grauzējiem.
Komposta kasti labāk novietot dārza ēnainajā daļā, bet ne obligāti prom no acīm. Rūpīgi veidota komposta kaste vai moderna tvertne izskatīsies glīti un kalpos arī kā dizaina elements.
Kas neder kompostēšanai
Kompostam nevajag pievienot tos augus, kas ir slimi vai pilni ar kaitēkļiem, kā arī sintētiskus materiālus un netrūdošus atkritumus, piemēram, metālu, stiklu, plastmasu utt.
Higiēnas apsvērumu dēļ nevajadzētu izmantot arī fekālijas un suņu un kaķu ekskrementus. No virtuves atkritumiem kompostam nepievieno piena, gaļas un zivju produktu atliekas.
Tāpat arī kompostēšanai neizmantojam uzkopšanas atkritumus, putekļsūcēja maisiņa saturu, pelnus, krītu, apdrukātu krāsaino papīru un reklāmas materiālus.
