Dārzā uzrakšana ar dakšu vai lāpstu ir vissaudzīgākais augsnes apstrādes veids. Taču daudz ātrāk un vieglāk zemi var sastrādāt ar zemes frēzi (kultivatoru-irdinātāju).
Vai zemes uzrakšanu ar dakšu vai lāpstu var aizstāt ar zemes frēzi, ja plānots regulāri uzirdināt augsni ap krūmiem un no vagām izlasīt nezāles?
Ar frēzi apstrādāta zeme kļūst irdena, bet tajā pašā laikā tiek noārdīta augsnes struktūra, cieš augsnē dzīvojošie mikroorganismi un tiek izjaukti slieku ceļi. Ir arī viedokļi, ka zemes frēzes ir sliktākais instruments, ko var izmantot dārzā, ja runājam par augsnes auglību.
Savukārt augsnes apvēršana (apstrāde ar dakšu vai lāpstu) kaitē augsnes mikroorganismiem, jo tie izvietojušies katrs sev atbilstošā dziļumā. Apvēršot augsni, tie nokļūst nepiemērotā dziļumā, kas traucē to pilnvērtīgai darbībai.
Pirmie zemes frēzi plašāk sāka lietot puķu audzētāji siltumnīcās, lai uzirdinātu kūdras substrātu. Pamazām šis zemes apstrādes veids kļuvis arvien populārāks arī dārzkopju vidū.
Ieguvumi, lietojot frēzi
Laika ietaupījums
apstrādājot dārzu ar frēzi, augsni stādīšanai var sagatavot ātrāk un efektīvāk, salīdzinoši, kā tas būtu apstrādājot zemi ar lāpstu vai dakšām.
Augsne kļūst irdenāka
frēzēšana uzlabo augsnes struktūru un tajā nonāk vairāk skābekļa, vieglāk iestrādājas minerālmēslojums, komposts, kaļķis, kūtsmēsli vai sasmalcinātas kritušās lapas, kas ir būtiski augu attīstībai.
Nezāļu iznīcināšana
Frēzes asmeņi sagriež gabalos nezāļu saknes. Tāpēc, pēc zemes frēzēšanas, nezāļu sakņu gabaliņi iespēju robežās no augsnes jāizlasa. Regulāri to daros, nezāles frēzētajā augsnē novājinās un ar laiku iznīkst. Taču, ja tās no zemes netiek rūpīgi izlasītas, pēc neilga laika katrs vārpatas sakņu gabaliņš atdzīvojas.
Frēzēšana ap ogu krūmiem, smiltsērkšķiem vai vīnogām
Krūmiem, smiltsērkšķiem vai vīnogām sakņu sistēma ir izvietota tuvāk augsnes virskārtai nekā citiem augļu kokiem. Tāpēc ap šiem krūmiem vajag frēzēt tikai augsnes virskārtu. Pretējā gadījumā var sabojāt ogulāju sakņu sistēmu. Apstrādājot zemi ap vīnogām, īpaši jāuzmanās pavasarī. Ja, frēzējot augsni, dziļums būs par lielu, tiks sabojātas zemes virskārtai tuvās saknes un vīnogas nosulos. Vasarā un rudenī tas vairs nav tik bīstami.
No apdobju frēzēšanas vajadzētu atturēties krūmmelleņu stādījumos, jo tām sakņu sistēma ir ļoti sekla.
Ja augsnē ir pietiekami bagāts humusa saturs, kā tas parasti ir ģimenes dārzos, tas kalpo kā aizsargs, kas palīdz ātrāk atjaunot līdzsvaru augsnē dabīgi notiekošajos procesos.
Savukārt, trūdvielām nabadzīgākas augsnes frēzēšana augsni saputekļo un tai ir grūtāk atgūt struktūru. Tāpēc šādām augsnēm piemērotāka būs nevis frēzēšana, bet citi augsnes apstrādes veidi - diskošana, lāpstošana.
Zemes frēzes (kultivatora-irdinātāja) izmantošana būs īsti vietā, ja uz lauka tiek audzēti burkāni, jo tiem patīk irdena augsne.
Frēzējot zemi mazdārziņos, parasti izmanto stumjamās rokas frēzes, kuru asmeņu griešanās ātrums nav tik liels kā traktoriem piekabinātajām frēzēm. Līdz ar to ir mazākas iespējas zemi saputekļot. Turklāt šādiem mazām platībām domātiem darbarīkiem paredzēta iespēja mainīt asmeņu griešanās ātrumu. Ja, darbinot frēzi ar maksimālo ātrumu, augsne tiks sakulta vairāk, tad, strādājot ar pēc iespējas zemāku ātrumu, - tikai samaisīta. Līdz ar to mazāk tiks traumēta augsnes struktūra.
