Ne jau visiem ir pieejams dārzs un dobes, kurās iesēt savu garšaugu dārziņu, taču arī visparastākā balkona puķu kaste šim nolūkam būs lieliska! Kastē var stādīt jebkuru viengadīgo (timiānu, baziliku, spinātus, loki, maurlokus, pētersīļus, piparmētru (piparmētru kopā ar citiem augiem nevajadzētu stādīt, jo tā ir agresīva un var nomākt lēnāk augošus augus), olīvzāli, majorānu utt.), pat tomātus vai daudzgadīgo garšaugu. Vispiemērotākie garšaugi balkona kastei ir timiāns, rozmarīns, baziliks, raudene. Daudzgadīgos augus – tādus kā timiāns, salvija, lavanda, citronmētra un citas mētras – augustā no kastes var pārstādīt dārzā vai lecektī un nākamajā gadā audzēt tur vai arī stādīt citā, jau lielākā traukā. Vēlāk rudenī gan pārstādīt nevajadzētu, jo tad garšaugi nepaspēs iesakņoties un, visticamāk, nepārziemos. Rozmarīns pie mums nepārziemo, tādēļ rudenī tas jānes pārziemināt gaišās, ieteicams, vēsās telpās – tādās kā veranda.
Mobilitāte ir viena no labākajām šīs garšaugu kastes īpašībām!
Novieto to, kur vēlies: uz balkona, terases, koku celmiem, klintīm vai akmeņiem. Aiznes līdzi piknikā, neatkarīgi no tā, kur tu esi: savā dārzā pie uguns vietas vai grila, pie ezera vai jūras - un svaigais garšaugu dārziņš būs vienmēr blakus tev.
Ja nav vēlmes ierīkot sakņu dārzu, tomēr bez pašaudzētas dilles, selerijas, pētersīļa, bazilika vai citiem zaļumiem negribas iztikt. Bieži vien saimnieces, kas nekad iepriekš nav bijušas dārznieces, ir pārliecinātas, ka audzēs tikai puķes un zālienu un nekādu dārzeņu! Bet drīz vien izrādās, ka gribas tomēr kādu dillīti, timiānu, baziliku, raudeni vai seleriju. Tad dārziņš kastē būs tieši laikā - pietiks vietas, lai iestādītu dažus sīpolus lokiem, pārdesmit centimetru garu salātu un diļļu rindu, pa kādam bazilikam vai pētersīlim. Ja tik niecīgu augu daudzumu vienā vai divos kvadrātmetros iesēj tieši augsnē, mazdārziņš izskatās visai neizdevies, bet tikpat liela platība kastē izskatīsies daudz labāk. Protams, neviens neliedz ierīkot arī vairākas kastes un sēt, cik daudz un ko vien gribas.
Ja vietas ir maz, bet savu zaļo stūrīti tomēr kārojas, labs risinājums ir vertikālā siena, kur var audzēt gan garšaugus, gan puķes. Turklāt šādi katram augam var nodrošināt tam atbilstošāko mēslojuma devu.
Lai garšaugu mazdārziņš dabiski iekļautos kopējā ainavā.
Dārziņš kastē var būt dekoratīvs dārza elements - tāds, kas noteikti nav jāslēpj no ciemiņu acīm. Lai dārzs kastē iekļautos ainavā, var spēlēties ar krāsām un formu. Tā kā baziliks ir ļoti iecienīts garšaugs, var veidot atsevišķu bazilika kasti, kurā aug daudzas bazilika šķirnes ar dažādiem aromātiem, krāsām, augumiem.
Jāizvēlas piemērots paugstinātās dobes izmērs.
Senajiem muižu dārziem raksturīgas diezgan lielas kastes - divu metru platumā un pat platākas, bet garumi var būt dažādi: trīs, četri, seši metri - kā kundze vēlas. Tik platas kastes tiešām atgādina paaugstinātu miniatūru dārzu. Augsne tādās kastēs lēnāk izžūst, bet šāds dārzs var būt ne tik viegli kopjams. Ērti ravēt un apkopt varēs vien tik platu kasti, kurai var pārsniegties pāri, taču tik nelielā kastē augsne ļoti ātri izžūst - sevišķi tad, ja kaste ir arī sekla. Optimālais kastes augstums ir 30-60 cm. Un vēl kāda svarīga nianse - neizvēlies tādu kastes lielumu, kas atbilst klasiskas kapu kopiņas izmēriem.
Jāizvēlas trauka tilpumam atbilstošs augu skaits - katra stāda saknēm traukā vajag vismaz litru vietas un augsnes.
Lielāka auguma augus stāda kastes vidū, mazos un nokarenos – gar malām.
Augsne.
Vajadzīgo augsnes daudzumu dārziņam kastē var aprēķināt vienkārši: sareizinot garumu ar platumu un augstumu, iegūst tā tilpumu - tik augsnes arī vajadzēs. Piemēram, dobei ar izmēru 0.5 x 1.0 x 2.0 vajadzēs 1m3 zemes. Augsni dārzam kastē (paaugstinātajā dobē) nākamajam gadam var arī tālredzīgi saražot, pašam sagatavojot kompostu. Var arī kompostu uzreiz veidot kastē, kurā nākamajā gadā būs dārzs.
Kastē iebērtā zeme nebūs izmantojama mūžīgi. Dārzs kastē (paaugstinātā dobe) ir kā puķupods, kur augsne nedzīvo savu dabisko dārza augsnes dzīvi, barības vielas izskalojas, un tādēļ par to īpaši jārūpējas katru gadu, līdzīgi kā uzlabo un maina augsni siltumnīcā. Augsne paaugstinātajā dobē regulāri jāpapildina ar organiskajām vielām - kompostu, zāli, lapām utt.
Garšaugu saknēm vajadzīgs pietiekami daudz gaisa, tādēļ kastē vispirms jāieber drenāžas kārta (rupja smilts, grants, šķembas, oļi, gliemežvāciņi), bet virs tās – irdens, trūdvielām bagāts substrāts.
Vai norobežot kasti no dabiskās augsnes?
Pirms augsnes iebēršanas zem kastes var paklāt plēvi, kartonu (kartons kalpos gan kā vāks pret nezālēm, gan nodrošinās augiem "siltas kājas"), ģeotekstilu vai citu norobežojošu materiālu. Tam ir savi plusi un arī mīnusi. Ja norobežojošā slāņa nav, augsne kastē būs dzīvāka un labāk saglabās mitrumu, jo varēs to paņemt mitrumu no zemes. Taču jāraugās, lai vietā, kur tiek novietota kaste, nav daudzgadīgo nezāļu, kas spētu izspraukties cauri uzbērtajam augsnes slānim. Vēl viens mīnuss - ja kaste no dabiskās augsnes nav norobežota, tajā no apakšas var ielīst zemesvēži, kurmji vai citi grauzēji.
Augsne kastē ātrāk sasilst un atdziest.
Kastē iebērtā augsne pavasarī ātrāk sasilst, tātad sēt tajā var agrāk nekā dārzā, savukārt rudenī un ziemā mākslīgi izveidotais dārzs ātrāk un vairāk atdziest - tas var būt par iemeslu, kāpēc daudzgadīgajiem augiem tajā var nepatikt.
Rūpīgi jālaista.
Meklējot pagalmā vietu dārzam kastē, jāpadomā arī par to, kur to būs visērtāk aplaistīt. Jāņem vērā, ka karstumā augsne kastē ātri izžūs - tai nebūs tādu spēju saglabāt mitrumu kā dārzā. Lai augsne tik ātri nezaudētu mitrumu, tai var pārbērt mulčas slāni - tas pasargās arī no nezālēm. Augsnes virsmu var noklāt ar sūnām, kapātu vai gabaliņos sagrieztu žagariņu mulču, olīšiem, sīkiem gliemežvākiem – gan glītāk izskatīsies, gan laistot pasargās garšaugu lapas no smiltīm.
Jāņem vērā, ka pirmajā gadā viengadīgie garšaugi aug straujāk, bet daudzgadīgie – daudz lēnāk.
Tāpēc nevajadzētu stādīt viengadīgos garšaugus kopā ar pirmā gada daudzgadīgajiem, jo viengadīgie tos pāraugs un nomāks.
