Komposta veidošana ļauj dārza un virtuves organiskos atkritumus pārvērst vērtīgā, augiem izmantojamā mēslojumā. Taču laba komposta kaudze nav vienkārši vieta, kur samest lapas, zāli un nezāles — tajā jānotiek pareizam sadalīšanās procesam.
Latvijas klimatā īpaši svarīgi ir atrast līdzsvaru starp mitrumu, gaisa piekļuvi, oglekli un slāpekli. Ja šie nosacījumi ir pareizi, mikroorganismi lielāko darbu paveic mūsu vietā.
Kur vislabāk veidot komposta kaudzi?
Kompostam piemērota ir vieta, kur tas netraucē dārza ikdienas darbiem un kur tam iespējams ērti piekļūt.
Nevajadzētu automātiski izvēlēties pašu saulaināko dārza vietu. Saulē un vējā komposts ātrāk izžūst, tādēļ tas būs biežāk jālaista. Praktiskāka parasti ir daļēji noēnota, no stipra vēja pasargāta vieta.
Kompostu var veidot:
- brīvā kaudzē;
- koka vai cita materiāla komposta kastē;
- vairākās blakus esošās kastēs dažādām kompostēšanas stadijām.
Vairāku nodalījumu sistēma ir īpaši ērta — vienā liek svaigo materiālu, otrā komposts nogatavojas, bet no trešā jau var ņemt gatavo kompostu.
Kā sagatavot komposta kaudzes pamatni?
Komposta kaudzi vislabāk veidot tā, lai liekais ūdens var aizplūst, bet vienlaikus nezaudētu pārāk daudz vērtīgo barības vielu.
Ja augsne ir smaga un slikti drenēta, apakšā var izmantot rupjāku strukturālu materiālu. Sausākā vietā jādomā tieši pretēji — kā neļaut kaudzei pārāk ātri zaudēt mitrumu.
Ja nepieciešams uzlabot drenāžu, var izmantot arī aptuveni 15–20 cm biezu skaidu vai sausas kūdras slāni.
Svarīgākais princips ir vienkāršs: kompostam jābūt mitram, bet tas nedrīkst ilgstoši stāvēt ūdenī.
Cik lielai jābūt komposta kaudzei?
Pārāk maza komposta kaudze slikti saglabā siltumu. Savukārt pietiekami lielā kaudzē mikroorganismu darbības rezultātā temperatūra var ievērojami paaugstināties.
Labs orientieris ir vismaz ap 1,5 m³ liels komposta apjoms.
Aktīvā kompostēšanas procesā kaudzes iekšpusē temperatūra var sasniegt aptuveni 60 °C. Šāds karstums ne tikai paātrina sadalīšanos, bet var samazināt arī daudzu nezāļu sēklu un nevēlamu organismu dzīvotspēju.
Jārēķinās arī, ka sadaloties komposta tilpums ievērojami samazinās.
Ko drīkst likt kompostā?
Labs komposts rodas no dažādiem materiāliem, nevis no viena veida atkritumiem.
Kompostam piemērotas ir dārzeņu un augļu atliekas, nopļauta zāle, rudens lapas, veselīgu augu atliekas, nelieli zariņi, nezāles bez problemātiskām nobriedušām sēklām, kā arī neapstrādāta koksne, skaidas un citi dabiski augu izcelsmes materiāli.
Taču ir kāds svarīgāks princips par pašu produktu sarakstu.
Brūnais un zaļais materiāls kompostā
Lai saprastu labu kompostu, pietiek atcerēties divus jēdzienus — ogleklis un slāpeklis.
Sausas lapas, zari, skaidas un līdzīgi sausie materiāli satur salīdzinoši daudz oglekļa. Svaiga zāle un citas zaļas augu daļas ir bagātākas ar slāpekli.
Mikroorganismiem nepieciešams abi.
Optimāla oglekļa un slāpekļa jeb C/N attiecība ir aptuveni 25–30:1. Mājas dārzā, protams, nekas nav jāsver laboratorijas svaros. Daudz praktiskāk ir pamīšus likt sausos jeb “brūnos” un svaigos jeb “zaļos” materiālus.
Piemēram:
sausas lapas → svaiga zāle → sasmalcināti zari → augu atliekas → lapas.
Šāda dažādība palīdz kaudzei gan elpot, gan vienmērīgāk sadalīties.
Kāpēc svaigu zāli nevajag samest vienā biezā slānī?
Šī ir viena no biežākajām kompostēšanas kļūdām.
Svaigi pļauta zāle satur daudz slāpekļa un mitruma. Ja to samet biezā, blīvā slānī, masā trūkst gaisa. Tā vietā, lai veidotos labs komposts, zāle var sākt pūt un nepatīkami smakot.
Tāpēc svaigu zāli labāk sajaukt ar sausām lapām, sasmalcinātiem zariem, skaidām vai citu oglekli saturošu materiālu.
Tas pats princips noder rudenī. Ja ir ļoti daudz lapu, bet maz slāpekli saturoša materiāla, lapas var kombinēt ar vēl pēdējo nopļauto zāli.
Vai komposta kaudzei jābūt mitrai?
Jā. Mikroorganismiem nepieciešams ūdens.
Taču vairāk ūdens nenozīmē labāku kompostu. Pārmērīgs mitrums aizpilda gaisa spraugas, un kaudzē var sākt dominēt nevēlami anaerobie procesi.
Labs praktiskais orientieris — kompostam jābūt mitram, nevis slapjam.
Ja masa ir sausa un sadalīšanās apstājas, to nedaudz samitrina. Ja komposts ir slapjš, blīvs un sāk smakot, pievieno sausu strukturālu materiālu un uzlabo gaisa piekļuvi.
Vai komposta kaudze ir jāpārjauc?
Kompostēšanai nepieciešams skābeklis, tāpēc kaudzes pārjaukšana var ievērojami paātrināt procesu.
Tomēr nav nepieciešams kompostu nemitīgi maisīt. Pārāk bieža pārjaukšana izjauc vidē izveidojušās mikroorganismu un sēņu struktūras.
Praktiski pietiek vērot kaudzi. Ja tā kļūst pārāk blīva, slapja, sāk nepatīkami ost vai sadalīšanās process acīmredzami apstājas, ir laiks to pārjaukt.
Rupjāki zari un citi strukturāli materiāli palīdz gaisam iekļūt dziļāk arī bez biežas maisīšanas.
Vai komposta kaudzi vajag nosegt?
Kompostu ir vērts pasargāt gan no izžūšanas, gan ilgstošām lietavām.
Pārsegs palīdz saglabāt vienmērīgāku mitrumu un samazina barības vielu izskalošanos. Taču kompostu nevajadzētu hermētiski noslēgt — sadalīšanās procesam nepieciešams gaiss.
Tātad mērķis nav kompostu “iepakot”, bet gan pasargāt, vienlaikus saglabājot ventilāciju.
Vai kompostā drīkst likt slimus augus un nezāles?
Te nepieciešama piesardzība.
Karsta, pareizi izveidota komposta kaudze var sasniegt temperatūru, kurā daļa nezāļu sēklu un slimību ierosinātāju zaudē dzīvotspēju. Taču mājas komposts ne vienmēr visā tilpumā sasniedz un pietiekami ilgi saglabā nepieciešamo temperatūru.
Tāpēc stipri slimus augus un nezāles ar nobriedušām sēklām drošāk kompostā nelikt.
Īpaši svarīgi ir atcerēties: gatava komposta kvalitāte sākas jau tajā brīdī, kad izvēlamies, ko kaudzē ielikt.
Kāpēc komposts dažreiz smird?
Labs, aerobs komposts parasti smaržo pēc zemes un meža augsnes. Spēcīga, nepatīkama smaka ir signāls, ka kaut kas nav līdzsvarā.
Biežākie iemesli ir pārāk daudz mitruma, pārāk daudz svaigas zāles vai cita slāpekļa materiāla, sablīvēta masa un nepietiekama gaisa piekļuve.
Risinājums bieži ir ļoti vienkāršs: kaudzi pārjauc un pievieno sausas lapas, zarus, skaidas vai citu sausu strukturālu materiālu.
Kā saprast, ka komposts ir gatavs?
Gatavam kompostam sākotnējie materiāli lielākoties vairs nav atpazīstami. Tas kļūst tumšs, irdens un pēc struktūras atgādina auglīgu augsni.
Tam vajadzētu būt patīkamai zemes smaržai, nevis svaigu augu vai pūšanas smakai.
Šādu kompostu var izmantot dārza augsnes uzlabošanai, dobēs, ap augiem un citiem augsnes bagātināšanas darbiem.
Kompostēšanas būtība patiesībā ir vienkārša: dod mikroorganismiem mitrumu, gaisu, oglekli un slāpekli — un netraucē tiem darīt savu darbu. Pareizi veidota komposta kaudze samazina dārza atkritumu daudzumu un vienlaikus atdod organiskās vielas atpakaļ augsnei.
