Uzturot augsnes pH līmeni augiem vēlamajā līmenī, var lieliski samazināt vai novērst daudzas kaitēkļu un slimību izraisītās problēmas. Atbilstošs pH līmenis ļauj augiem uzņemt tiem nepieciešamās barības vielas, kas novērš stresa rašanos, tādējādi samazinot kaitēkļu problēmu.
Kalcijam augsnē ir divas būtiski svarīgas funkcijas – pirmkārt, tas ir augu augšanai nepieciešams barības elements, otrkārt, kopā ar trūdvielām tas nosaka augsnes struktūru un optimizē reakciju. Kalcija trūkums vienmēr veicina sēņu ierosināto slimību attīstību, jo neizveidojas normālas šūnu sieniņas un samazinās augu pretošanās spējas slimībām. Ja augsne ir skāba un tajā maz kalcija, tad augos pazeminās kālija un magnija daudzums, turpretī alumīniju, dzelzi, mangānu, cinku, varu, svinu, niķeli un hromu augi skābās augsnēs var uzņemt pat toksiskā daudzumā. Kalcija un magnija deficīta gadījumā, smagie metāli uzkrājas augos palielinātā daudzumā, kā rezultātā var izraisīt mājlopu un cilvēku saindēšanos. Augsnes kaļķošana ir svarīga arī no vides aizsardzības viedokļa.
Tomēr nav vēlams augsni arī pārkaļķot, jo kalcija pārbagātība aiztur mikroelementu uzņemšanu augā, izraisa lapu hlorozi un citas nevēlamas parādības. Neitrālā un sārmainā augsnē tiek traucēta ūdens, gaisa un vairāku barības elementu uzņemšanu.
Pats vienkāršākais veids noteikt augsnes Ph līmeni ir ar augsnes pH-metru, kas nopērkams dārkopības veikalos.
Augiem labvēlīgs augsnes pH līmenis
| Optimālais augsnes pH līmenis | Dārzeņi un puķu kultūras | |||
| 5,5 - 6,5 | Vidējā kalcija iznese un vidējs jutīgums pret augsnes skābumu - gurķi, tomāti, kāļi, galda bietes, ķirbjaugi, pētersīļi, patisoni, redīsi, mārrutki, pupas, pupiņas, rutki, zirņi; puķes – alvejas, asparagi, begonijas, ciklamenas, cīnijas, cinerārijas, flokši, fuksijas, gladiolas, kaktusi, krizantēmas, kreimenītes, krokusi, lilijas, narcises, pelargonijas, petūnijas, prīmulas, tulpes u.c. |
|||
| 6,5...7,5 | Liela kalcija iznese un ievērojams jutīgums pret augsnes skābumu - selerijas, kāpostaugi, salāti, spināti, burkāni, sīpolaugi, dilles, estragons; asteres, atraitnītes, anemones, dālijas, hiacintes, mārpuķītes, piretras, rezēdas, salvijas u.c. Kāpostaugi ir ne vien prasīgi pēc kalcija, bet arī labi panes tiešo kaļķošanu. Tiešo kaļķošanu var lietot arī burkāniem, sīpolaugiem, puraviem, kolrābjiem, salātiem. |
|||
|
4,5...5,5 |
Mīl skābumu un maz kalcija - bromēlijas, dekoratīvās papardes, zilās hortenzijas; acālijas, rododendri, virsaugi; jaunās ogulāju kultūras – krūmmellenes, lielogu dzērvenes; skābenes un rabarberi.
|