Duša - veldze ne tikai cilvēkiem, bet arī augiem. It īpaši, tveicē, duša patīk gurķiem, tomātiem un paprikai. Dušai vislabāk izmantot speciālus laistīšanas uzgaļus ar miglas vai dušas funkcijām. Ja šādu uzgaļu nav, var arī izlīdzēties ar šļūtenes aizspiešanu. Ļoti svarīgi ir samitrināt tieši pašus augus, nevis laistīt augsni.
Ja vien tas ir iespējams, karstā laikā labāk divas trīs reizes dienā augus atveldzēt dušā, nekā vienu reizi kārtīgi aplaistīt augsni. Saules staru ietekmē ūdens pilieni var apdedzināt (applaucēt) lapu virsmu, tādēļ ļoti vēlams, lai dušas pilieni būtu pēc iespējas sīkāki un ātrāk nožūtu.
Palielināt gaisa mitrumu siltumnīcā var arī laistot celiņus, nevis dobes. Tā kā augiem karstā laikā tā jau ir stress, augus nedrīkst pārlaistīt, jo izveidojas "purvs" zem saknēm, kas samazina saknēm pieejamā skābekļa daudzumu - tās slīkst un smok. Skābekļa trūkums sakņu zonā izraisa augu vīšanu un kalcija transportēšana atkal apstājas. Šādos apstākļos kalcijs no saknēm netiek transportēts uz augļiem un veidojas tomātu augļu galotnes sausā puve - vietā, kur kādreiz bija zieds veidojas sauss brūns plankums. Iekšpusē mīkstums ir it kā puves bojāts.
Sausā puve nav slimība, to izraisa kalcija trūkums augļos. Iemesls sausajai puvei var būt gan akūts kalcija trūkums augsnē, gan arī augu nespēja to uzņemt un izmantot. Kalcija uzņemšu traucē apstākļi, kuri apgrūtina sakņu darbību: karstums, ļoti sausa vai ļoti mitra augsne, ilgstoši apmācies laiks - augļu "bērnībā" (kad augļi ir vēl zirņa lielumā). Sausā puve liks par sevi manīt pēc apmēram 55-60 dienām - augļu vākšanas laikā. Bojātie augļi nav ārstējami. Sauso puvi var novērst, ja karstā laikā jaunus augļus apsmidzina ar kalcija nitrāta šķīdumu. Apsmidzināšanu labāk veikt, kad augi ir atžirguši no svelmes, labāk agri no rīta, bet var arī vakarā. Arī siltumnīcas atvēsināšana var palīdzēt - jumta un sienu balsināšana ar krītu, vēdināšana agri no rīta, celiņu un taciņu laistīšana, īslaicīga ūdens duša dienvidū ar smalkiem pilieniem. Bojātos augļus jau laikus var pamanīt pēc plakana vēdera un tos ir labāk ātrāk novākt un izmest, nekā ļaut gatavināties. Lai arī bojātie augļi sāk sārtoties pirmie, tie ēšanai prakstiski ir nederīgi.
Augus labāk laistīt no rīta, bet pēc saullēkta, nevis vakarā, jo naktī augi mitrumu neizmanto, ūdens no augsnes virsējās kārtas iztvaiko un mitrina gaisu siltumnīcā, tā veicinot slimību izplatību. No rīta laistīti augi dienas karstāko brīdi sagaida jau ar zināmu ūdens rezervi un labāk pacieš karstumu. Novītušo augu reanimācija vakarā parasti ir mazāk iedarbīga.
Paaugstināts gaisa mitrums var būt kaitīgs, it īpaši vasaras beigās, kad naktis kļūst garākas. Daudzu slimību ierosinātāju sporu dīgšanai nepieciešamas, lai 4 līdz 6 stundas uz augu lapām būtu ūdens "plēvīte" vai atsevišķi ūdens pilieni. Ja rasa veidojas tikai no rīta, tā relatīvi ātri nožūst un slimību ierosinātājiem pietrūkst laika inficēt lapu, turklāt saules ultravioletais starojums nāvējoši iedarbojas uz lielāko daļu mikroorganismu. Savukārt, ja lapas tiek samitrinātas vakarā, slimību ierosinātājiem līdz rītausmai ir pietiekami daudz laika, jo, palielinātais gaisa mitrums naktīs augiem neļauj nožūt un veicina inficēšanos. Tādēļ augu apsmidzināšana jāveic pietiekami laicīgi pirms saulrieta, lai lapas līdz tumsai pagūtu apžūt.
Gaisa mitrināšanai siltumnīcā var novietot vairākus lēzenus traukus ar ūdeni. Ūdenim iztvaikojot, palielinās gaisa mitrums, savukārt augsne sakņu zonā netiek pastiprināti mitrināta. Ūdens trauki, kas dienā palīdzēja pārvarēt karstumu, pa nakti būtu jāiznes no siltumnīcas.