Pirmās, siltumnīcām līdzīgas stikla celtnes augiem, tika uzbūvētas Francijas dienvidos XVI gadsimta sākumā. Tajā laikā stikls bija vienīgais pieejamais materiāls, kas netraucēja gaismas nonākšanu celtnē no visām pusēm. Tā sākās stāsts par siltumnīcām. 1915.gadā tika ieviests jauna lokšņu stikla iegūšanas tehnoloģija. Stikls šajā gadījumā pateicoties pakāpeniskai atvēsināšanai tika pakļauts ievērojami mazākai temperatūras slodzei. 1959.gadā tika atklāts jauns stikla iegūšanas veids - float-stikla ražošana. Šī metode ļāva iegūt spoguļgludu, pulētu stiklu. Alternatīva oranžēriju stiklam nav bijusi jau divsimt gadu.
Arī mūsdienās daudzi dārzkopji paliek uzticīgi stiklam, jo tam piemīt vairākas priekšrocības:
- augsts caurspīdīgums, kas laika gaitā nemainās;
- liels izturīgums pret abrazīvo nodilumu, kas ļauj saglabāt nevainojamu ārējo izskatu neierobežoti ilgu laiku.
Par stikla siltumnīcu būtiskāko trūkumu uzskata to trauslumu, svaru un augsto siltumvadītspēju. Dažkārt stikls var kaitēt augiem: vasarā stikls ir pārmērīgās saules radiācijas avots. Piemēram, 10 kvadrātmetri stikla izvada apmēram 6000 W liekā siltuma.
Ar ko atšķiras arkveida siltumnīcas no tradicionālajām trīsstūrveida siltumnīcām?
Tuneļveida plēves siltumnīcā augiem var nodrošināt pat labākus apstākļus nekā siltumnīcā ar trīsstūrveida jumta daļu. Pateicoties apaļajai formai, tuneļveida siltumnīcā vienmērīgāk izkliedējas siltums (pie zemes un augšdaļā) un gaisma, tāpēc augi bagātīgāk var saņemt sev tik nepieciešamos infrasarkanos, kā arī cita veida gaismas starus.
Turpretim siltumnīcā ar trīsstūrveida jumtu tās konstrukcijas īpatnību dēļ siltums un gaisma nespēj tik vienmērīgi izkliedēties, kā arī, ja audzē, piemēram, tomātus, ir lielāks risks, ka galotnes varētu skarties pie plēves un apdegt.
Tuneļveida plēves siltumnīcā mitrums no kondensāta neuzkrājas vienuviet, bet pakāpeniski notek, tāpēc ir mazāks risks, ka augiem varētu pilēt virsū ūdens. Turpretim plēves siltumnīcā ar trīsstūrveida jumtu kondensāta mitrums nereti uzkrājas vienuviet, līdz ar to pil virsū augiem un veicina puvi.
Kā arī siltumnīca ar arkveida konstrukciju (ar ovālu jumtu) vienādos laikapstākļos daudz labāk izturēs vēja un sniega slodzi, nekā siltumnīcas ar "trīsstūrveida" jumtu.
Ar ko atšķiras PE plēves siltumnīcas no siltumnīcām ar armēto plēvi?
Būtiskākā atšķirība ir plēves krāsā - AVERTO piedāvātā PE plēve ir baltā krasā, savukārt armētā plēve ir zaļā krāsā. Armētās plēves siltumnīcu iesakām tiem, kas vēlas sākt dārza darbus siltumnīcā agrā pavasarī, jo šajās siltumnīcās pavasaris iestājas apmēram 2-3 nedēļas ātrāk, nekā PE baltās plēves siltumnīcā. Savukārt PE baltās plēves siltumnīcas vasarā būs nedaudz vēsākas, nekā armētās plēves siltumnīcas.
Kam jāpievērš uzmanība izvēloties plēves siltumnīcu?
Izvēloties plēves siltumnīcu, uzmanība jāpievērš plēves blīvumam mikronos (mkm). Jo mazāk mikronu, jo plānāka ir plēve. Pēc taustes plēves biezumu noteikt nav iespējams - blīvumu var noteikt ar mikrometru. Averto siltumnīcām NOVA tiek izmantotas armētā plēve ar 200 mikroniem un siltumnīcām ALBO tiek izmantota PE plēve ar 280 mikroniem.
Ar ko atšķiras plēves arkveida siltumnīcas no polikarbonāta arkveida siltumnīcas?
Vispirms jau ar cenu - plēve ir visekonomiskākais materiāls. Polikarbonāta siltumnīcas ir jūtami dārgākas par plēves siltumnīcām. Otrkārt ar uzstādīšanas ilgumu - polikarbonāta siltumnīcu uzstādīt ir jūtami sarežģītāks un laikietilpīgāks process, nekā plēves siltumnīcas uzstādīšana.
Papildus iepriekš minētajam jāatzīst, ka polikarbonāta siltumnīcām pie nepareizas polikarbonāta uzstādīšanas, tā mehāniskiem bojājumiem vai vēloties ieekonomēt, ir iegādāts nekvalitatīvs polikarbonāts un citu iemeslu dēļ starp polikarbonāta loksnēm var veidoties zaļa sēnīte, kas mitrā vidē vairojas un samazina polikarbonāts gaismas caurlaidību, kas turpmāk ietekmēs ražas kvalitāti. Dārzkopji Eiropā uzskata, ka apgaismojuma samazinājums par 1% izraisa ražas sarukumu par 1%. Visticamāk, šis skaitlis zināmā mērā ir pārspīlēts, taču jāatceras - jo mazāk saules, jo zemāka raža.
Polikarbonāta pozitīvā īpašība
Polikarbonāts praktiski nelaiž cauri augiem kaitīgo ultravioleto starojumu. Augsts ir tikai derīgo staru caurlaidības līmenis. Polikarbonāts spēj izturēt plaša diapazona temperatūras, tādēļ materiālu var izmantot visu gadu jebkurā klimata joslā. Polikarbonāts ir arī ļoti izturīgs materiāls. Piemēram, kvalitatīvs 6 mm biezs polikarbonāta panelis spēs izturēt 2 cm diametra krusas grauda triecienu, kas lidos ar ātrumu 114 km/h (vēja ātrums vētru gadījumā). Siltumnīcām visbiežāk izmanto 8 vai 10 mm. Materiāla plastiskums un izturīgums ļauj iegūt loksnes ar īpaši plānām sienām (0,3-0,7 mm) un līdz ar to ļoti nelielu svaru, nezaudējot savas triecienizturīguma īpašības. Iepriekš minētās izturības dēļ, polikarbonāta siltumnīcas ir piemērotas izmantošanai jebkurā gada laik
