Nav konkrēta laika, kad siltumnīcu vajadzētu iztīrīt. Ja ir silts rudens, tad tomāti mēdz augt pat novembra sākumā. Tādēļ, domājot par siltumnīcas ieziemošanu, jāvadās pēc laika prognozēm. Bet, siltumnīcas sakopšanas darbus ieteicams veikt saulainā dienā.
Jāizvāc augu atliekas!
Ja siltumnīcā aug tādi augi, kas ziemas laikā ražu nedod, tie jāizvāc ārā – ar visām saknēm un augsnes virskārta jāatbrīvo no nezālēm un sūnām.
Pēdējais laiks izvākt no siltumnīcas visu, kas tur palicis pēc ražas novākšanas, - vecos stublājus, lapas, kātus utt. Jo uz augu atliekām ir ērta vieta pārziemošanai dažādiem kaitēkļiem un slimībām. Šo rudens darbiņu atlikt nedrīkst, jo, tiklīdz kļūs vēl vēsāks, siltumnīcā saradīsies arvien vairāk kaitēkļu, kas meklēs siltāku vietu pārziemošanai. Augu atliekas jānovāc ar visām saknēm, jāiznes no siltumnīcas un jāpārvieto uz komposta kaudzi.
Jāatbrīvojas arī no auklām un citiem inventāra piederumiem,
jo arī tur var pārziemot slimību ierosinātāji. Ja augu piesiešanai izmanto plastmasas klipšus, arī tie jānomazgā. Klipšus ērti var mazgāt veļasmašīnā, izmantojot kādu no īsajām programmām (pirms mazgāšanas klipšus saber audumu maisiņā). Nākamajā gadā gurķu, tomātu piesiešanai vislabāk ņemt jaunas auklas gan slimību, gan izturības dēļ.
Celiņš jānoslauka un siltumnīca jāatbrīvo no inventāra – puķupodiem, kastēm utt.
To dara ar karstu ūdeni, kam vēlams pievienot arī kādu dezinfekcijas līdzekli, lai slimību izraisītāji un kaitēkļi aiziet bojā.
Jānotīra siltumnīcas konstrukcijas.
Jānotīra, jānomazgā un, ja nepieciešams, jāpielabo konstrukcijas. Ar saru birsti noberž siltumnīcas konstrukcijas. Jāizberž arī konstrukciju padziļinājumi un stūri. Ja siltumnīcas konstrukcijas ir no metāla, iespējams, tās kādās vietās skārusi rūsa - tā noteikti jānotīra un jāapstrādā ar pretrūsēšanas līdzekli. Savukārt koka konstrukcijas ieteicams piesūcināt ar beici vai koka aizsardzības līdzekli vai nokrāsot. Tas gan nav obligāti jādara katru gadu, pietiks ar reizi divos vai trijos gados. Kārtīgi nomazgāt koka konstrukcijas gan vajadzētu ik gadu.
Ja plēves segums ir bojāts, tas jāsalabo.
Un tas noteikti jāizdara jau tagad - rudenī, lai lielie vēji un ziemas nokrišņi nepadara bojājumus lielākus. Ja tiek ņemta nost siltumnīcas plēve un, ja to plānots lietot atkārtoti nākamajā gadā – plēve jānomazgā, rūpīgi jāsaloka un jānoglabā.
Jāpārbauda lūku, durvju vai citu stiprinājumu, salaidumu vai spraugu vietas -
vai nelaiž garām mitrumu un vēju. Ja laiž, jāaizdara ciet jau tagad, negaidot pavasari.
Jānomazgā stikla, plēves vai polikarbonāta segums.
Siltumnīcas stiklus var nomazgāt ar visparastākajiem stiklu tīrīšanas līdzekļiem, bet tas nav jādara obligāti un visbiežāk tiek darīts, lai siltumnīca vizuāli izskatītos tīra arī no ārpuses. Mazgā, izmantojot mīkstu suku, sūkli ar metāla malu vai pneimatisko šļūteni. Ūdenim var pievienot mazgājamo līdzekli. Ieteicams arī apstrādāt konstrukcijas un virsmas ar dezinfekcijas līdzekļa šķīdumu. Stiklus nedrīkst mazgāt ar karsta ūdens strūklu, lai tie nesaplīstu!
Ja pienācis laiks, jānomaina augsne.
Augsni vai vismaz tās virskārtu 2-10 cm dziļumā ieteicams nomainīt ik pēc diviem vai trim gadiem. Tas noteikti jādara arī tad, ja siltumnīcas augsnē pamanītas augu slimības vai to pazīmes. Ja augsni nolemts mainīt, to vajadzētu izdarīt jau rudenī.
Zeme jāuzrok,
lai tā labāk izsaltu un visi siltumnīcā mītošie kaitēkļi nosaltu.
Zaļmēslojums - ļoti vēlams.
Ideāli būtu uz ziemu siltumnīcas augsnē tās ielabošanai zaļmēslojumam iesēt kādu no augsnes bagātinātājaugiem: krustziežu dzimtas augus (samtenes, eļļas rutku, baltās sinepes) vai labību (rudzus, auzas). Šo augu saknes irdina augsni un uzlabo tās struktūru. Īpaši ieteicami siltumnīcai ir rudzi, jo to saknes dezinficē augsni.
Siltumnīcu var izkvēpināt
ar kadiķu zariem – tas ir viens no senākajiem slimību dīgļu iznīcināšanas veidiem.
Līdzekļi pret grauzējiem.
Ja siltumnīcā kaut kas ir iestādīts uz ziemu vai palicis pārziemošanai, vēlams salikt lamatas vai indes mazajiem grauzējiem un citiem kaitniekiem.
