Siltumnīcai ir vajadzīga vēdināšana arī ziemā. Blīvi aiztaisīt visas durvis un logus ir kļūda!
- Primārā nepieciešamība pēc ziemas ventilācijas siltumnīcā ir kontrolēt augsto mitrumu un pārmērīgu kondensāciju, ko izraisa iekšējās un ārējās temperatūras atšķirības. Februārī, kad saule parādās arvien biežāk, polikarbonāta siltumnīcā temperatūra var sasniegt līdz par 20 grādiem pēc Celsija. Temperatūras starpība siltumnīcas iekšpusē un ārpusē izraisa kondensāta veidošanos uz polikarbonāta un konstrukcijas balstiem. Augsts mitrums stimulē patogēnās mikrofloras un zaļo aļģu vairošanos. Pelējums veidojas siltumnīcas koka dobju stūros un pa perimetru, sēne ietekmē koka konstrukcijas, bet metāla daļas rūsē. Savukārt uz polikarbonāta veidojas pelējums un aļģes. Ļaunākais ir tad, kad mikroorganismi iekļūst polikarbonāta šūnās – tādā gadījumā materiāls ātri kļūst nederīgs, jo zaudē savu caurspīdīgumu. Atvērtas durvis vai logi uzlabo dabisko gaisa cirkulāciju, un mitruma līmenis tiek normalizēts. Ventilācija ir svarīga pilnībā noslēgtām konstrukcijām. Ja siltumnīcā ir plaisas, caur tām brīvi iekļūs gaiss, notiek dabiskā ventilācija.
- Būtiski, lai siltumnīcā būtu auksts, jo tad sniegs no jumta viegli noslīdēs. Saule slēgtu telpu iesilda arī ziemā, un sniegs uz jumta kļūst mitrs, smags un pieledo virsmai. Uz tā pieķeras jaunās sniega porcijas.
- Savukārt lielais sniega svars spēj gan salauzt, gan saliekt konstrukcijas. Vizuāli sniega sega pat var neizskatīties pārāk bieza, taču mitrs sniegs kļūst smags.
- Turklāt siltākā laikā var pamosties kāda agra mušiņa, kuras dēļ putni nekautrēsies izcirst siltumnīcas segumā (plēvē, polikarbonātā) caurumu.
- Vēl viens iemesls siltumnīcas atvēršanai ziemā ir augsnes sasaldēšana. Augsnei sasalstot, daļēji iet bojā patogēnā mikroflora, kā arī kukaiņu kaitēkļu kāpuri un pārziemojoši pieaugušie. Nevajadzētu gan cerēt uz pilnīgu mikrobu un kaitēkļu iznīcināšanu, tos sasaldējot, jo daba ir parūpējusies par sugu daudzveidības saglabāšanu, tāpēc arī pēc bargajām ziemām kukaiņi, baktērijas un sēnītes nepazūd, to skaits tikai nedaudz samazinās. Daudzi no tiem ir pielāgoti, lai izdzīvotu nelabvēlīgā periodā dziļas atpūtas stāvoklī. Līdz ar siltuma iestāšanos, tie “pamostas” un atgriežas dzīvē.
