Šeit atradīsi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par tomātu audzēšanu. Iegūsti noderīgus padomus par sēklu kodināšanu, piķēšanu, laistīšanu, mēslošanu, pārstādīšanu siltumnīcā un citiem svarīgiem aspektiem, lai veiksmīgi audzētu veselīgus un bagātīgus tomātus savā dārzā vai siltumnīcā.
Vai tomātu sēklas pirms sēšanas kodina?
Sēkla jākodina!
Ja sēklas ir pašu ievāktas vai nopirktas nekodinātas, pirms sējas tās ieteicams dezinficēt kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdumā (1 g uz 1 l ūdens). Ūdenim jābūt aptuveni 20 °C siltam. Šķidrums vajadzīgs tik daudz, lai sēklas tajā brīvi peldētu. Šķīdumu (bez nogulsnēm!) pārlej sēklām, patur 20-30 minūtes. Pēc tam šķidrumu nolej, sēklas izliek uz salvetes, nosusina un izber uz papīra, lai apžūst. Pusstundas līdz stundas laikā tās ir pietiekami apžuvušas, lai varētu sēt.
Kā sēklas veiksmīgi uzdiedzēt?
Tomātu sēklas labi sadīgst, ja pēc iesēšanas kastīti uz 2-3 dienām novieto vēsā telpā (8-10 °C) un tad krasi temperatūru paaugstina, kastīti pārvietojot telpā, kur līdz sadīgšanai iespējams uzturēt vienmērīgu siltumu (26-27 °C).
Kad ir īstais laiks piķēt tomātus?
Pēc dīgsta garuma par piķēšanas brīdi nevar spriest, jo tas atkarīgs no audzēšanas vietas. Tie, kas auguši siltākā vietā, var būt krietni pastīdzējuši, taču tie, kas vēsākā – vēl mazi un drukni. Piķēšanu uzsāk, kad starp divām ovālajām dīgļlapiņām viducī sāk parādīties pirmā īstā, robotā lapa, tas ir, 14-16 dienas pēc iesēšanas.
Cik dziļi tomātu stādiņus piķē?
Pēc dīgļlapu atvēršanās sējeņus izpiķē kastītēs kūdras substrātā, izvietojot ap 3 cm citu no cita. Stāda nedaudz dziļāk, nekā tie auguši iepriekš (citādi stādiem būs tendence stīdzēt).
Augiem, ko audzē bez piķēšanas, sakņu sistēma veidojas mazāk zarota, kas nav labi. Pēc piķēšanas tomāti parasti ļoti labi iesakņojas.
Vai mazie stādiņi līdz piķēšanai ir jāmēslo?
Dēstu audzēšanas laikā papildmēslojumu nedod, jo augiem pietiek ar substrātā esošajām barības vielām.
Kā laistīt pēc izpiķēšanas?
Pirms ķeries pie stādiņu piķēšanas, tie jāaplaista - stādiņus salaista 20 minūtes pirms piķēšanas. Pēc piķēšanas laista ļoti maz vai pirmajā dienā nelaista. Viegli aplaista nākamajā dienā. Substrātam, kurā tos izpiķē, jābūt mitram, siltam un irdenam.
Pēc izpiķēšanas stādi vismaz vienu dienu jāsargā no tiešiem saules stariem.
Kad vajadzētu stādus piebarot?
Līdz piķēšanai nekādus papildu piebarojumus nedod, lai jaunie stādi attīsta un sazaro saknes. Arī pēc pirmās izpiķēšanas stādi nav jālutina ar piebarojumu, bet jādod iespēja saknēm pašām apgūt augsni un izmantot tur esošās barības vielas. Pirmā piebarošana būs vajadzīga apmēram divas nedēļas pēc otrās pārstādīšanas. Vislabāk ir izmantot kālija mēslojumu. Tas maigi iedarbojas uz augu, palīdz tam kļūt spēcīgākam un, pats galvenais, stādi, kas saņēmuši šo mēslojumu, ir izturīgāki pret slimībām.
Pienācis laiks dot barības vielas:
- ja pēc piķēšanas uz stublāja ir parādījušās 2-3 jaunas lapiņas;
- ik pēc 10 dienām pēc pirmās mēslošanas;
- vienu nedēļu pirms tomāta stādīšanas ārā vai siltumnīcā.
Runājot par pareizu tomātu barošanu, labākais veids, kā to darīt, ir ar pelniem. Šīs metodes labā īpašība ir tā, ka kokogles kā lielisks absorbents pasargās stādus no kaitēkļiem. Ieberiet 300 gramus pelnu 10 litros verdoša ūdens. Ļaujiet šķīdumam atdzist līdz istabas temperatūrai. Pirms laistīšanas maisījumu rūpīgi sakratiet.
Pelni ir labi, taču tikai mazās devās – ne vairāk kā glāze uz kvadrātmetru. Ar pelnu bārstīšanu īpaši jāuzmanās, ja nav veiktas augsnes analīzes.
Pelnus var nobērt kā joslu (regulāri jāatjauno) ap dārzu, lai gliemeži nelien dobēs. Taču tas jādara apdomīgi, lai lietusūdens šo sārmu neaizskalo uz dārzu.
Kad tomātu stādi jāpārstāda?
Pēc izpiķēšanas stādi var augt apmēram trīs nedēļas, tad nāksies tos pārstādīt lielākā podiņā vai plašākā kastītē.
Vai arī pārstādot tomātu stādi jāiedziļina?
Jā, pārstādot tomātu stādus vēlreiz iedziļina. Lai to veiktu, noņem dīgļlapas un iedziļina līdz pirmajām īstajām lapām. Ja stādi ir pastidzējuši, noņem arī pirmo pāri īsto lapu un iedziļina līdz nākamajām īstajām lapām.
Cik lielam jābūt podiņam?
Piķēšanai pietiks ar 8-10 cm dziļu podiņu (der saldējuma vai cits plastmasas trauciņš), ar 7 cm diametru apaļam vai 7x7 cm kantainam traukam. Piķējot kastītē, attālumam starp stādiem jābūt 7 cm.
Pārstādot vajadzēs lielāku podiņu - 10 cm dziļu, ar 9 cm diametru apaļam vai 9x9 cm kantainam traukam. Kastītei jābūt dziļākai un vēlamajam attālumam starp stādiem ~10 cm.
Apakšā jāizdur vismaz viens caurums – lai ir, kur notecēt liekajam ūdenim.
Kad tomātu stādus var stādīt augsnē?
Neapkurināmā siltumnīcā tomātus var stādīt ap 15. maiju, kad zeme ir pietiekami silta (*kad tā iesilusi vismaz līdz 12 °C) un naktī vairs nav gaidāmas salnas.
* Temperatūru mēra rīta stundās 10 cm dziļumā.
Vai mēslojumam var izmantot zāģskaidas?
Zāģskaidas var kaisīt skujeņiem, bet tomātiem gan nederēs, jo tie stipri skābina augsni. Augsnes mikroorganismiem ir grūti sadalīt zāģskaidas augiem uzņemamā formā, tāpēc vismaz 2 gadus augsne zaudēs auglību. Samērīgā daudzumā tās var kompostēt kopā ar nezālēm un augsni.
Vai visi dabīgie mēslojumi ir labi?
Zirgu mēslus mēdz dēvēt par īpaši siltiem un tīriem mēsliem, jo tiem ir minimāli pakaišu piejaukumi. Tāpēc tos mēdz izmantot silto lecekšu sagatavošanai (mēsliem silstot, lecektī rodas siltums, iespējams audzēt stādus pavasarī). Tos sevišķi iesaka rožu mēslošanai, lai būtu bagātīga ziedēšana.
Liellopu mēsli ir labi, ja tie nāk no bioloģiskaās sainiecības. Ja tas nācis no lielfermām, kur nesaimnieko ar bioloģiskajām metodēm, sastāvā var būt arī tādas vielas, kuras pārliecināts zaļais negrib ne tuvu redzēt savām dobītēm, piemēram, dezinfekcijas, mazgājamo līdzekļu, dzīvnieku ārstēšanai izmantoto medikamentu atliekas utt.
Trušu mēsli ir labi kompostam, raudzekļu gatavošanai. Tos var lietot arī tīrā veidā.
Putnu mēsli. Ja putnu mēslus kompostē ar kūdru vai citu pakaišu materiālu, mazās devās tos drīkst lietot, piemēram, ēdamkaroti uz augu.
Cūku mēsli. Tīrā veidā tie nav tik labi (šķidri) kā kopā ar pakaišiem bagātajiem liellopu mēsliem, kā tas ir klasiskā lauku kūtiņā.
Ar jebkuriem mēsliem var apdedzināt auga saknes, tāpēc augiem drīkst lietot tikai 1–2 gadus nostāvējušos mēslus.
Par kūtsmēslu sastāvu nevar būt īstas pārliecības, jo tas atkarīgs no tā, ko dzīvnieks ēdis, kādi pakaiši izmantoti, cik tie veci. Līdzīgi arī ar kompostu – tīrs lapu komposts atšķirsies no tāda, kas kārtām papildināts ar kūtsmēsliem un citiem slāņiem.
Kā izmantot kafijas biezumus?
Tomāti pēc tiem neilgojas. Kafijas biezumus var kompostēt.
Vai olu čaumalas ir vērtīgas dārzam un tomātiem?
Olu čaumalas lieto kā kalcija papildavotu: tā trūkums izraisa tomātu slimības. Tāpēc čaumalas nevajadzētu izmest, bet gan izmantot augsnes uzlabošanai. Ideāli ir tās samalt kafijas dzirnaviņās, bet čaumalas var arī izžāvēt un sasmalcināt ar stampiņu grauda lieluma gabaliņos. Speciālisti iesaka sasmalcinātās čaumalas izkaisīt visā platībā un iestrādāt augsnē. Tās pilnīgi noārdās trīs gadu laikā, un augi arvien no tām gūs kādu sev noderīgu minerālvielu. Olu čaumalas samērīgā daudzumā (izsējot kā graudus) augsnē var kaisīt katru gadu.
